Daudzi Latvijas uzņēmumi jau sen pārdod savas preces tiešsaistē, bet citi bija spiesti pārcelt tirdzniecību uz interneta vidi, lai pandēmjas laikā saglabātu biznesu. Daudziem ir izveidotas savas platformas, bet daži izmanto tādas pasaulē zināmas platformas kā "amazon.com", "Etsy" un citas. Turklāt tirdzniecība internetā paver plašākas iespējas – pasaules tirgu iespējams sasniegt vien ar pāris klikšķu palīdzību. Veikt tirdzniecību starptautiski nekad vēl nav bijis tik viegli. Tomēr, arī veicot tirdzniecību internetā, ir jāņem vērā virkne likumdošanas prasību. Turklāt, ja pārdošana notiek starptautiski, jāapzinās, ka noteikumi dažādās valstīs var atšķirties.

Ja lielie uzņēmumi vairumā gadījumu jau labu laiku iepriekš izmantoja e-komercijas iespējas, tad jaunās situācijas rezultātā e-komersantu pulkam pievienojusies arī virkne jaunu, nelielu uzņēmēju, kuriem fizisks veikals patiesībā nemaz nav nepieciešams. Bieži vien tieši mazajiem uzņēmumiem, kuriem digitālās platformas dod iespēju efektīvi iegūt jaunus pircējus pasaules tirgū, trūkst zināšanu par likumdošanas normām, darbojoties e-komercijā.

Kam jāpievērš uzmanība?

Jaunākie dati liecina, ka vairāk nekā puse no pārrobežu preču piegādēm tiek veiktas, izmantojot trīs lielākās digitālās platformas. Kam jāpievērš uzmanība, lai veiktu tirdzniecību uz jebkuru vietu pasaulē?

Pirmkārt, veicot saimniecisko darbību internetā, nepieciešams Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrēt tīmekļa vietni kā struktūrvienību. Proti, ja tīmekļa vietnē ir iespējams pasūtīt (arī rezervēt) un/vai apmaksāt preci vai pakalpojumu, tā jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tīmekļa vietni jāreģistrē kā struktūrvienību arī tādos gadījumos, ja tiek veikta cita veida darbība, no kuras gūst ienākumus, piemēram, publicēti apmaksāti reklāmas banneri vai tamlīdzīgi. Struktūrvienību VID reģistrē 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas par struktūrvienības izveidošanu tas nodokļu maksātājs, kurš ir izveidojis šo struktūrvienību (galvenais uzņēmums).

Otrkārt, līdz ar straujo e-komercijas attīstību, mainās arī tās nodokļu piemērošanas noteikumi – no nākamā gada Latvijā tiek plānots piemērot vienkāršotus PVN piemērošanas noteikumus e-komercijas jomā. Lai gan izmaiņas vēl nav pieņemtas, grozījumu mērķis ir noteikt PVN piemērošanas vienkāršošanas noteikumus e-komercijas jomā, nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības (ES) līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts.

Lai aizsargātu dalībvalstu ieņēmumus un ES līmenī radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus e-komercijas jomā, 2017. gadā ir radīts regulējums attiecībā uz PVN piemērošanu darījumiem, kas veikti e-vidē, atsevišķām normām stājoties spēkā 2019. gada 1. janvārī, bet pamatnormām būtu jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

No 2021. gada plānots paplašināt īpašā PVN režīma piemērošanas tvērumu, radot iespēju reģistrēties vienā dalībvalstī un veikt PVN samaksu par jebkādiem darījumiem, kas veikti e-vidē īpašā PVN režīma ietvaros.

Kur uzzināt aktuālo informāciju?

Attīstoties e-komercijai, mainās arī tās noteikumi, tāpēc ne vienmēr uzņēmumam ir iespēja izsekot līdzi aktuālākajām izmaiņām. Par e-komercijas reģistrāciju un nodokļu maksāšanu citās valstīs, reģistrāciju procesu, kā arī citiem likumdošanas jautājumiem uzņēmumi var vērsties pie Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā (EEN), kur speciālisti, sazinoties ar EEN partneriem attiecīgajās valstīs, uzņēmumiem sagatavo visu nepieciešamo aktuālo informāciju.

Tāpat EEN sniedz konsultācijas uzņēmumiem par pieejamo atbalstu, un MVU uzņēmumiem jau tagad ir pieejams atbalsts, kas var palīdzēt attīstīt e-komerciju starptautiskā līmenī - atbalsts dalībai starptautiskajās digitālajās nozaru platformās. Drīzumā būs pieejams atbalsts arī digitālā mārketinga pakalpojumiem.