Jaunus vaibstus XIX gadsimta otrajā pusē veidotais Spīķeru kvartāls ieguva pirms diviem gadiem. Vizuālas pārmaiņas ieguva gan kvartāla teritorija, gan promenāde gar Daugavu starp Dzelzceļa un Salu tiltu. 2013. gada 1. augustā DB rakstīja, ka kopējās teritorijas labiekārtošanas projekta izmaksas sasniedza vairāk nekā septiņus miljonus eiro (5,37 miljoni latu). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) tika piesaistīts finansējums 3,6 milj. eiro (2,55 miljoni latu) apjomā, Rīgas domes līdzfinansējums bija 3,9 milj. eiro (2,75 miljoni latu), bet vēl 170 tūkst. eiro (120 tūkst. latu) tika piešķirti no pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļiem betona skeitparka būvniecībai.

Spīķeru kvartālu starp Maskavas, Turgeņeva un Krasta ielu savulaik sāka attīstīt pilnsabiedrība Spīķeri, kurai 2011. gada nogalē tika sākts maksātnespējas process. Patlaban 11 no 13 spīķeriem pieder 2012. gadā dibinātam uzņēmumam SIA Spikeru Nami. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka uzņēmuma dalībnieku vidū ir divas privātpersonas – Aleksandrs Babenko, kuram pieder 85% daļu, un Igors Bukovskis ar 15%. Savukārt pilnsabiedrība Spīķeri, kuras dalībnieki bija Uldis Dinne un Igors Bukovskis, pēc Lursoft datiem, šī gada 14. janvārī ir likvidēta. Šobrīd kvartālā tiek renovēts viens no centrālajiem spīķeriem, daļa vēsturisko ēku savu renovāciju vēl gaida. 


Nolūkā veidot Spīķeru kvartālu par augstvērtīgu darījumu, tūrisma un izklaides vidi izveidota biedrība Rīgas Spīķeri. Visu gadu, bet jo īpaši gada siltākajos mēnešos, tā organizē un piedāvā rīdziniekiem un pilsētas viesiem dažādus pasākumus. Spīķeri ir viens no tiem punktiem pilsētā, kur notiek lielāko kultūras notikumu – Baltā nakts, Rīgas svētki, Muzeju nakts u.c. – pasākumi. Kopš 2014.gada Spīķeros katru mēnesi notiek Rīgas krāmu tirdziņi, brīvdabas plenēri, mākslas izstādes, dzejas slami, kā arī dažādi koncerti, sporta, labdarības un ģimenes pasākumi laikmetīgā, tradicionālā un tautiskā stilā.

«Tā kā kvartāls ir salīdzinoši nesen atjaunots, šobrīd esam atvērti dažādiem pasākumiem un idejām, nepārtraukti skatāmies un meklējam to īsto formulu, kas Spīķeriem būtu atbilstošāka un apmeklētājiem – gan rīdziniekiem, gan tūristiem – interesantāka. Mērķis ir apmeklētāju piesaistīšana, Spīķeru kā izklaides, tūrisma un darījumu vietas popularizēšana. Katru sezonu jūtam, ka situācija uzlabojas un apmeklētāju interese arvien palielinās,» stāsta biedrības Rīgas Spīķeri valdes priekšsēdētāja Elīna Pundure. Piemēram, novembrī, valsts svētku laikā ir plānots atklāt interaktīvu mākslas sienu, uz kuras būs tematiski darbi un iespēja ikvienam iesaistīties un atstāt arī savu artavu – radošā darba formā.


Plašāk lasiet rakstā Smuks kā baznīc’ lukters piektdienas, 30.oktobra laikrakstā Dienas Bizness (12.,13.lpp)!