Lielā mērā ir skaidrs, ka vismaz no daļas PVN likmju atcelšanas un nekustamā īpašuma nodokļa likmes palielināšanas mēs acīmredzot neizspruksim. Tajā pašā laikā arvien vairāk ātrumu uzņemošajās sarunās par nākamās koalīcijas izveidi, izskatās, ir panākta vienošanās, ka pensionāru pensijas nekādā veidā vismaz nākamgad necietīs. Ja politiķi šajā jomā vārdu turēs, tas, protams, ir apsveicami. Tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka nākamajai valdībai, kuru, visticamāk, vadīs līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis (JL), būs kaut kur citur jāatrod aptuveni 90 miljoni latu, kurus, šķiet, bija paredzēts ieekonomēt tieši uz pensiju rēķina. Nenovēršami jau drīz vien mums tiks stāstīts, ka tas tiks panākts uz valsts aparāta samazināšanas rēķina.

Piemēram, Labklājības ministrija var tikt apvienota ar Veselības ministriju, Ekonomikas ministrijai pievienota Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, un zem viena jumta varētu būt arī Zemkopības un Vides ministrija. Arī tas ir labi un nepieciešami. Tomēr jāņem vērā, ka šo ministriju funkcijas zināmā līmenī ir jāsaglabā jebkurā gadījumā, un tas nozīmē, ka līdzekļus ietaupīt sanāks vien uz ministru un viņu biroju rēķina. Proti, šādā veidā, apvienojot ministrijas, valsts budžetā labākajā gadījumā tiktu ietaupīti kādi pāris miljoni, nevis 90 miljoni latu. Un šeit rodas jautājums - kur dabūt iztrūkstošo summu? Zinot līdzšinējo pieredzi, nav izslēgts, ka nauda var tikt pamatīgi nogriezta nevis pensionāriem, kā bija paredzēts, bet gan kādai citai jomai. Tāpat nav izslēgts, ka jaunā koalīcija (lai kādas partijas to arī veidotu) var mēģināt izšķirties par kāda valstij piederoša uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanu. Ne vienā vien gadījumā šāds solis nebūtu peļams, taču ne pašreizējā brīdī, kad tirgus situācija šādai uzņēmumu pārdošanai nebūt nav labākā.

Respektīvi, pagaidot, kamēr ekonomika atveseļojas pasaulē, pārdodot uzņēmumu kapitāldaļas, var gūt ievērojami lielākus ienākumus. Ņemot vērā, ka minētie 90 miljoni latu tomēr kaut kur būs jāatrod. Jaunajai valdībai būtu jāiet grūtākais, taču uz ilgtermiņa politiku vērstais ceļš. Ir javeic pasākumi, kas ļautu sildīt ekonomiku, veicināt uzņēmējdarbības attīstību un iekšējo patēriņu. Ne mazāk svarīgs solis, kas ir nepieciešams jau ilgu laiku - jāuzlabo nodokļu administrēšana. Uzņēmēji, finanšu speciālisti vairākkārt ir norādījuši - ja valsts iekasētu visus tos nodokļus, kas tai ir jāiekasē, varētu sanākt, ka īpaši daudz vairs nekas nebūtu jākonsolidē. Citiem vārdiem sakot, ir jāspēj nevis tikai ekspluatēt jau ierastās metodes budžeta konsolidācijai, bet jāprot meklēt un izmantot arī citas, kas, mūsu valsts aparātam gan būtu kaut kas pavisam jauns. Vēlēšanas ir beigušās, tagad jāsāk strādāt.