Jūrmalas domi, iespējams, vajadzētu atlaist, bet Ādažu mēram Normundam Breidakam būtu jādemisionē. Šāda vides ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) atziņa ir burtiski aplidojusi Latvijas plašsaziņas līdzekļus.



Protams, katram politiķim ir savas pārdomas par dzīvi, kas nereti tā arī nerealizējas, taču šajā gadījumā būtisks ir aspekts, ka tieši Vējoņa pārziņā jau tuvākajā nākotnē, visticamāk, nonāks jautājumi, kas saistīti ar reģionālo attīstību un pašvaldību lietām.

Jāatzīst, ka attiecībā uz visu minēto Vējoņa teiktajam ir jāpiekrīt. Ādažu gadījumā pašvaldības finanses ir nolaistas «līdz kliņķim», vienlaikus atbildīgajām tās amatpersonām maksājot neadekvātus atalgojumus. Protams, var aizbildināties, ka ekonomiskā krīze ir ne tikai Ādažos, bet arī visā Latvijā, Eiropā un pat pasaulē, kam nevar nepiekrist, tomēr diez vai var nosaukt īpaši daudz tādu pašvaldību, kas būtu nonākušas faktiski līdz bankrotam. Savukārt Jūrmalas pašvaldība ir teju vai latīņamerikāņu seriāla vērta. Proti, viens šīs Latvijai nozīmīgās kūrortpilsētas mērs vēl nav paspējis kaut cik normāli iestrādāties, kad jau ir savērptas intrigas, politiķu savstarpējās simpātijas mainījušās, un sākas jauna līdera izraudzīšana. Plus vēl iepriekšējo mēru, kas gaida tiesas prāvu, kuras rezultātā, iespējams, daļu turpmākās dzīves pavadīs aiz restēm, pamanās iecelt par esošā mēra padomnieku. Šādu Jūrmalas domes iekšējās dzīves atainojumu varētu izklāstīt vairākos avīžu turpinājumos, taču secinājums diemžēl ir viens - ievērojami vairāk laikā šeit tiek tērēts nevis pilsētas problēmu risināšanai, bet gan varas dalīšanai un savstarpējo attiecību kārtošanai. Līdz ar to šaubu nav, ka ir pienācis laiks meklēt risinājumu tur notiekošajam.

Tomēr šeit būtu vērts ņemt vērā vienu otru būtisku aspektu. Pirmkārt, ar Ādažiem un Jūrmalu Latvijas reģionālā dzīve nebūt nebeidzas. Tas nozīmē, ka faktiski viens no jaunās valdības uzdevumiem būtu nopietnas revīzijas jeb audita veikšana teju visās pašvaldībās, lai noskaidrotu, vai gadījumā daļā no tām maksātnespēja nav vairs tikai laika jautājums.

Otrkārt, runājot par Jūrmalu, nedrīkst aizmirst, ka šajā pilsētā problemātisks ir ne tikai pašreizējais deputātu sasaukums. Taisnību sakot, ar pašvaldības vadību vieni vienīgi skandāli un iekšējie ķīviņi tur ir jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas mirkļa. Citiem vārdiem sakot, jūrmalniekiem padodas sadrumstalotu un uz konstruktīvu darbu nenoskaņotu domes deputātu sastāvu ievēlēt vienā laidā. Tādēļ varbūt ir vērts nopietni izvērtēt jau laiku pa laikam izskanējušo ideju par Jūrmalas pašvaldības pievienošanu Rīgai.

Un, treškārt… Attiecībā uz jau minētajiem Vējoņa izteikumiem, jāteic, ka politiķiem vienmēr ir paticis izteikt saukļus, kas sabiedrībā varētu gūt noteiktu popularitāti. Cerams, ka vismaz šajā gadījumā tā nebūs tikai kārtējā parunāšanās un vismaz Ādažu un Jūrmalas kontekstā jau tuvākajā nākotnē sekos arī konkrēta rīcība.