Tomēr, kā mēdz teikt, nav dūmu bez uguns. Jau vairākas nedēļas, pat mēnešus sabiedriskā doma tiek gatavota tam, ka drīz vien par visu nāksies maksāt vairāk.

Principā jāatzīst, ka tam ir vairāki objektīvi iemesli. Proti… Aug noteiktu izejvielu cenas, dārgāki kļūst energoresursi, kaimiņvalsts Krievija ir piedzīvojusi ļoti sausu un neražīgu periodu utt. Tas viss nevar neatstāt iespaidu uz Latviju, uz dažādu produktu cenām šajā valstī. Tomēr tikpat lielā mērā «spīd cauri» arī tas, ka dažādiem uzņēmumiem šajā valstī ir apnicis strādāt «pa nullēm» vai arī ar maziem peļņas rādītājiem. Pat neraugoties uz to, ka vietējo pārtikas uzņēmumu darbība šajā krīzes laikā ir izrādījusies veiksmīgāka, nekā cerēts. Diemžēl Latvijā joprojām nestrādā tas biznesa attīstības princips, līdz kādam jau daudzus gadus iepriekš ir nonākušas Rietumeiropas valstis. Respektīvi, ja daudzās citās valstīs par normālu tiek uzskatīta situācija, ka investīcijas uzņēmumā tiek atpelnītas 10 līdz 20 gadu laikā, tad Latvijā ir centieni tādu pašu rezultātu sasniegt kritni vien īsākā laikā.

Taču nebūt nav tā, ka šajā jomā visi akmeņi būtu metami uzņēmēju dārziņā. Jāņem vērā, ka šāda loģikai ir visnotaļ nopietns pamats. Redz, ir iespējams plānot investīciju programmu, daudzus gadus uz priekšu, rēķinoties, ka attiecīgajā valstī nosacījumi uzņēmējdarbībai arī kaut cik pārskatāmā periodā nemainīsies. Vismaz uz slikto pusi noteikti ne! Savukārt kas tad šajā jomā notiek Latvijā?! Pat nekavējoties garās un plašās atmiņās par tiem likumdošanas procesiem, ko esam piedzīvojuši pēdējo pāris gadu laikā, jāatzīst, ka mums joprojām nav ne jausmas, kādas nodokļu likmes ir gaidāmas jau pēc dažiem mēnešiem - nākamajā gadā.

Rezultātā tā vien izskatās, ka Latvijai visai reāls ir tā saucamais stagflācijas scenārijs. Runa ir par ekonomiski neloģisku, taču reālu situāciju, ko ne viena vien valsts ir piedzīvojusi. Mums ir iespēja sagaidīt situāciju, kad dažādas cenas, izmaksas aug, savukārt patērētāju ienākumi nepalielinās vai pat, gluži pretēji, samazinās. Jāņem tomēr vērā, ka starptautisko aizdevēju prasītā nākamā gada valsts budžēta konsolidācija aptuveni 400 milj. Ls apmērā tieši pai pastarpināti skars teju visus šīs valsts iedzīvotājus. Protams, nevar arī izslēgt iespēju, ka Latvijas ražotāji un tirgotāji, redzot, ka iedzīvotāju pirktspēja netiek līdzi uzņēmējiem vēlamajam cenu kāpumam, būs spiesti koriģēt savus plānus. Tostarp attiecībā uz dažādu produktu gala cenām patērētājiem. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka turpmākie mēneši un, ļoti iespējams, arī viss nākamais gads būs nopietnu pārbaudījumu pilns gan uzņēmējdarbībai, gan arī iedzīvotājiem, it īpaši jau ņemot vērā lielo neskaidrību saistībā ar 2011. gada valsts budžetu.