Vispirms jau jāteic, ka tie pārtikas pārstrādātāji, kam nepatīk skaļi bļaustīties, bet kas neatsakās parunāties, kā mēdz teikt, neoficiāli, ir atzinuši - līdzšinējais cenu kāpums dažādu iemeslu dēļ ir ekonomiski pamatots, taču visas runas par nākotni vismaz par piena produktiem gan vairāk ir augsnes sagatavošana tam, ka noteikta daļa biznesa vienkārši grib dzīvot labāk, kas ir pašsaprotami. Citiem vārdiem sakot, turpmākā cenu kāpuma ekonomiskais pamatojums ir stipri vien diskutabls. Arī pašreizējie klusētāji, neslēpj - nu, ja visi cels cenas, tad mēs jau nu arī… Un pamatojuma tam it kā netrūks - problēmas Krievijā, ANO atbildīgās institūcijas sanāk uz apspriedēm par šo cenu jautājumu pasaulē utt. Taču tas ir tikai viens rakurss, no kura var paraudzīties uz šo jautājumu, jo minētajām runām vairāk vai mazāk seko vēl arī cita polemika, proti, ja pārtikai tiktu piemērota samazinātā PVN likme, cenas, iespējams, varētu arī nepalielināt.

Šo jājamzirdziņu sev ir izvēlējusies gan noteikta pārtikas pārstrādātāju un tirgotāju daļa, gan arī atsevišķi politiskie spēki, saprotot, ka iestāšanās par šādu soli sabiedrībā varētu tikt uztverta visnotaļ pozitīvi. Vairāk gan tas viss izklausās pēc ekonomiskās šantāžas un politiskā populisma kokteiļa. DB neiestājas pret PVN likmes samazināšanu pārtikai, tāpat kā ir pret tās palielināšanu medikamentiem, grāmatām, presei un energoresursiem. Tajā pašā laikā katram šādam solim ir jābūt ekonomiski pamatotam. Piemēram, grāmatizdevēju rīcībā ir skaidri aprēķini, kādas būs sekas šai nozarei, ja tai tiks atceltas samazinātās PVN likmes. Pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas ir precīzi jāizmodelē, kādi tam būs ieguvumi, bet kādi - zaudējumi. Šobrīd tiek vienkārši pateikts - jāsamazina PVN pārtikai, un tad iedzīvotāji labāk dzīvos. Būtu, protams, ļoti labi! Taču tikpat reāls ir scenārijs, ka pārstrādātāji un tirgotāji vienkārši paceltu savas cenas, valsts budžetā ienāktu mazāk naudas, bet patērētāji par visu maksātu vismaz tikpat, cik pašreiz. Neatbildēts arī paliek jautājums, kā šādas PVN samazināšanas gadījumā būtu jārīkojas attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem - jāuzskata tie par pārtikas tirdzniecību vai tomēr par pavisam citu pakalpojumu.

Jāņem vērā, ka jau tūlīt pēc vēlēšanām jaunas valdības pirmais nopietnais darbs neatkarīgi no tās sastāva būs 2011. gada budžeta izveide un apstiprināšana, konsolidējot to aptuveni apr 400 milj. Ls. Tātad nav mazsvarīgi, kā dažādi līdzšinējie saukļi attiecībā uz PVN likmēm atbilst gaidāmā budžeta kopainai. Diemžēl Latvijā nereti vispirms ir pieņemti dažādi lēmumi un tikai pēc tam domāts, kā tikt galā ar to sekām. Domājams, ka valsts ekonomikai tas ir izmaksājis jau pietiekami dārgi. Tad varbūt pietiks kāpt uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem?!