Teju vai jāsaka paldies SVF un EK par to, ka attiecībā uz šiem 50 miljoniem ir skaidri pateikts - lai tos atrastu, vajadzēs augstas kvalitātes papildu strukturālos pasākumus. Tātad ir cerība, ka vismaz šā iemesla dēļ premjers Valdis Dombrovskis (JL), finanšu ministrs Andris Vilks (PS) un pārējā šīs valsts valdība nevarēs nolemt palielināt, piemēram, PVN vēl par kādu procentpunktu.

Tajā pašā laikā mazsvarīgs nav jautājums par to, uz kā rēķina tiks atrasti šie kārtējie miljoni. Redzot līdzšinējās valdības (neatkarīgi no tā, kurš ir tās vadītājs) darba metodes, nav izslēgts, ka tā atkal jau mēģinās nogriezt naudu kādam ceļu rekonstrukcijas projektam, samazināt algas noteiktās nozarēs strādājošajiem utt. Tā, protams, var darīt, sakasot 50, bet, ja vajag - arī vēl vairāk miljonus. Bet nedrīkst! Un nedrīkst viena iemesla dēļ - šāda pieeja nedos nekādu pozitīvu rezultātu perspektīvā. Kā pareizi ir norādījuši bieži lamātie starptautiskie aizdevēji, papildu strukturālajiem pasākumiem tiešām ir jābūt kvalitatīviem. Nenoliedzami jāpiekrīt, ka lēmums, piemēram, konsolidēt budžetu uz otrā pensiju līmeņa rēķina vai arī palielināt dividenžu daļu no valsts kapitālsabiedrībām nav kvalitatīvs. Pirmajā no minētajiem piemēriem tiek ārdīta nākotnes pensiju sistēma. Savukārt otrajā - noplicinātas valsts uzņēmumu iespējas ieguldīt attīstībā, kā arī tiek izdarīts spiediens, lai tie palielinātu savas cenas. Nav noslēpums, ka šā gada Latvenergo peļņai jābūt vismaz 35 milj. Ls apmērā, jo tieši tik no šīs kompānijas vēlas saņemt valsts savā kabatā. Proti, tie ir papildu 35 milj. Ls, kas «jāsamet» visiem elektroenerģijas patērētājiem.

Lai vajadzīgie strukturālie pārkārtojumi tiešām būtu kvalitatīvi, ir jāatgriežas pie jēdziena, kas mūsu amatpersonām acīm redzami ir grūti saprotams - funkciju audits. Daudzi uzņēmumi, optimizējot savas izmaksas, šobrīd ir sapratuši, ka vienkārša izdevumu griešana ir viendienīšu domāšana, kas noved strupceļā. Tā vietā tiek pārskatīti savulaik saslēgtie līgumi, pārskatītas preču piegādes shēmas, vētīti darbības principi utt.

Arī valstij patiesībā jau pirms diviem, trīs gadiem vajadzēja veikt šo procesu, lai izanalizētu, vai daļa funkciju, rīcību, izdevumu nav vienkārši lieki. Un, atbilstoši secinātajam, arī attiecīgi rīkoties. Piemēram, domājams, ka ne vienu vien miljonu valstij un arī pašvaldībām izdotos ieekonomēt ilgtermiņā, pārstrukturizējot savas daudzās kredītsaistības. Jāteic, ka šādus piemērus vēl varētu minēt bez sava gala. Cerams, ka Dombrovskis un Vilks attiecībā uz minētajiem 50 milj. un nākotnē arī daudziem citiem miljoniem latu nesāks paust Latvijā jau bieži dzirdēto fatālo atrunu, ka vispār jau tā funkciju audita un strukturālo reformu ideja ir laba, bet šobrīd tam nav laika…