Tomēr nupat Saeimas kabinetos ir izskanējusi doma, par kuru būtu vērts aizdomāties. Runa ir par ieceri apsvērt iespēju veikt Satversmē atbilstošus grozījumus, nosakot, ka Saeimas vēlēšanas ir rīkojamas mēnesi agrāk, proti, pirmajā septembra, nevis oktobra sestdienā.

Spriedelējumus par to, ka tad ārā būtu gaišāks un cilvēkiem labāks prāts, domājams, atstāsim visai liriskas apceres pārņemtu politiķu ziņā. Taču šādam ierosinājumam ir arī visnotaļ nopietns racionalitātes grauds. Pirmkārt, tādā gadījumā vēlēšanas notiktu tūlīt pēc brīvdienām, kurās Saeimas deputāti, gluži kā skolēni, pavada teju visu vasaru. Šobrīd starp šīm brīvdienām un vēlēšanu dienu ir vismaz viens darba mēnesis, kas, būsim godīgi, tiek veltīts nevis produktīvai lēmumu pieņemšanai, bet gan priekšvēlēšanu propagandai no Saeimas tribīnes. Otrkārt, vasarā cilvēki vairāk laika pavada dažādos āra darbos, ceļojumos utt., nevis pie televizora ekrāniem, teju nepārtraukti «uzsūcot» politiskās reklāmas demagoģiju un vismaz kaut kādā mērā ietekmējoties no tās.

Bet treškārt un galvenokārt… Darbs pie nākamā gada valsts budžeta veidošanas parasti sākas vasarā un tam ir jābūt pieņemtam līdz gada beigām. Turklāt vēlams - jo ātrāk, jo labāk. Savukārt vēlēšanu gados viss šajā jomā norisinās pilnīgi citādāk. Vispirms visi domā tikai par priekšvēlēšanu cīņām, pēc tam - par varas sadali jau jaunajā Saeimā un valdībā, un tikai pēc tam mēģina saprast, ko un kā īsti iesākt ar to budžetu. Piemēram, šobrīd Finanšu ministrijas augsta ranga amatpersonas pat neslēpj, ka 2011. gada valsts budžets pilnībā izstrādāts un apstiprināts būs tikai kaut kad nākamgad. Un šādu situāciju jau vairs nevar nodēvēt tikai par politiķu vārīšanos savā sulā.

Jāņem vērā, ka no tā, ko paredz katrs konkrētais valsts budžets, ļoti lielā mērā ir atkarīga uzņēmēju darba plānošana. Tā kā, piemēram, nodokļu likumdošana Latvijā pēdējā laikā jau tāpat mainās aptuveni reizi gadā, par ilgtermiņa plānošanu jau tāpat nav iespējams runāt. Savukārt tagad uzņēmēji par nākamo gadu dzīvo pilnīgā neziņā. Jo vairāk šo neziņu vairo fakts, ka, baidīdamies kļūt nepopulāri, politiķi nelabprāt izsakās gan par gaidāmajām nodokļu likmēm, gan arī par to, uz kā rēķina tiks griezti izdevumi. Faktiski neiespējami ir arī noteikt, ka budžets būtu sastādāms pirms vēlēšanām, jo nav nekādas skaidrības, cik plašu valsts aparātu labpatiksies saglabāt vai nesaglabāt jaunajai koalīcijai. Tādējādi, kā redzams, vēlēšanu datuma pārcelšana par kādu mēnesi agrāk ir visnotaļ apsverama doma, kuras realizēšanai būtu savi pozitīvie efekti.