Aptaujas veicēji lūdza respondentus izvēlēties trīs no desmit rīcībām, kas palīdzētu uzņēmumam attīstīties un gūt panākumus kā vietējā tirgū, tā eksporta. Vairāk nekā četri no katriem pieciem aptaujātājiem piekrita, ka lielākais traucēklis ir augstie darbaspēka nodokļi. Baltijas līmenī strādājošie uzņēmumi jau sen vērš uzmanību, ka Latvijā darbaspēka algošana ir krietni neizdevīgāka kā Igaunijā vai Lietuvā, un tas mazina biznesa vadītāju motivāciju izvērst darbību Latvijā un algot darbiniekus šeit.

Otrā vērtīgākā palīdzība respondentu skatījumā būtu administratīvā sloga mazināšanu. 74,8% aptaujāto uzskata, ka uzņēmums varētu strādāt produktīvāk, ja tiktu vienkāršota atskaitīšanās kontrolējošām valsts institūcijām un dažādu birokrātisku procedūru veikšana. Par nākamajiem uzlabojumiem domas dalās – trīs atbilžu varianti ieguvuši līdzīgu balsu skaitu. 36,1% sliecas piekrist skatījumam, ka valdībai mērķtiecīgi jāveido investoriem pievilcīga uzņēmējdarbības vide. 

Tas ir īpaši aktuāli šobrīd, kad Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā «Ārvalstu investīciju vides indekss 2023» investīciju klimats Latvijā saņēmis viszemāko vērtējumu vēsturē – 1,9 no 5 punktiem.

Vienlaikus ievērojami zemāk investori novērtējuši arī politikas veidotāju darbu investīciju piesaistē – ar 2,4 punktiem 5 punktu skalā. Tas ir zemākais vērtējums kopš 2017. gada.35,6% aptaujāto risinājumu saskata PVN likmes samazināšanā, bet 30,9% vēlētos redzēt mērķtiecīgu Latvijas eksporta un vispārējā ekonomikas apjoma palielināšanu. Šīs idejas aizstāvji uzsver, ka lielāka ekonomika automātiski nozīmē lielākus nodokļu ieņēmumus un attiecīgi prāvāku valsts budžetu.

«Aptaujās regulāri mērot uzņēmumu noskaņojumu, ļoti skaidri iezīmējas sasāpējušie jautājumi. Līdz ar salīdzinoši straujo algu pieaugumu augstās inflācijas gados, darbaspēka nodokļu nasta nonākusi uzņēmumu nozīmīgāko izaicinājumu saraksta augšgalā.

Darba devēji cer un gaida, ka rudenī piedāvātajās nodokļu izmaiņās šim jautājumam tiks pievērsta pienācīga uzmanība. Tikmēr tādas nesen aktuālas vajadzības kā energoresursu izmaksu kompensācija šobrīd interesē vairs tikai 18,3% aptaujāto, un arī aizdevumus ar zemākām procentu likmēm nekā bankas piedāvā šobrīd, vēlētos vien 21,4% uzņēmumu,» pētījuma rezultātus komentē Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš. 

Marta beigās veiktajā aptaujā piedalījās 420 Latvijas uzņēmumu pārstāvji.