Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) neko neuzspiež, ja vien valstij ir reāls plāns tēriņu mazināšanai un uzticības atjaunošanai.

Vienīgais striktais nosacījums no SVF puses ir, lai valsts mazinātu savus tēriņus un ievēro noteikto budžeta deficīta slieksni, raksta Diena. Krīzes pārvarēšanas stratēģijas izvēle galvenokārt ir katras valsts amatpersonu nevis SVF ziņā, tā eksperti tikai iesaka iespējamos risinājumus. Lielā mērā to apliecina arī fakts, ka Latvijai 2008.gada nogalē izdevās izvairīties no lata devalvācijas.

Bijušais premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) Dienai stāstīja, ka 2008.gadā SVF eksperti Latvijā divkārt viesojušies jau pirms Lehman Brothers kraha ASV. Tā gada septembrī sagatavotajā atzinumā par Latviju bijis pausts, ka daļa ķibeļu, piemēram, straujais algu un cenu kāpums izriet no tā, ka Latvijas lats ir stipri pārvērtēts.

Arī 2008.gada novembrī, kad Latvija jau bija meklējusi starptautisko aizdevēju palīdzību, no SVF ekspertu puses atskanējis ieteikums izvēlēties valūtas devalvācijas ceļu.

To, ka SVF priekšlikumiem esot vairāk ieteikuma raksturs, apliecina vēl divi faktori, Dienai norādījis ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš skaidro, ka vienošanās ar aizdevējiem paredzēja, ka valsts sociālās palīdzības spilvenam var tērēt 1% no iekšzemes kopprodukta (IK), bet reāli izlietota vien desmitā daļa. Tāpat vienošanās ar aizdevējiem paredzēja, ka Latvija ieviesīs programmu kredītņēmēju atbalstam. Šī programma tik aizstrādāta, bet atsaukta, jo komercbankas neapmierināja nosacījumi.

Taču neesot arī tā, ka SVF strikti pastāv uz budžeta deficītu. Par to liecinot fakts, ka SVF, redzot Latvijas IK 2009.gadā sarūk daudz straujāk, nekā iepriekš prognozēts, pieļāva divreiz lielķau budžeta deficītu nekā sākotnēji.