Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās atklāt precīzu summu. Kā iemesls minēts – «šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām».

Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai nokļūtu Latvijā. Daļu no viņiem nākošajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā, piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski. Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku. 

Lai problēmu izskaustu jau pašā saknē, RTU šomēnes atvērusi pārstāvniecības Čenajā Indijā, Kolombo Šrilankā un Taškentā Uzbekistānā. Tagad studēt gribētājiem tur būs jākārto iestājeksāmens klātienē.

«RTU pasniedzēji un departamentu darbinieki brauks uzraudzīt šo iestājeksāmenu procesu. Arī eksāmenus labos RTU pasniedzēji, jo eksāmenu pārbaudīšanu mēs nevienam citam nevaram uzticēt,» skaidro RTU rektora vietnieks Igors Tipāns. Varot pat teikt, ka RTU tagad ir mazas filiāles Indijā un Šrilankā, jo tur būs iespējams vairāku mēnešu garumā par maksu sagatavoties RTU iestājeksāmeniem. 

Tipāns vērtē, ka šādi varēs iegūt viendabīgas kvalitātes studentus: «Tiem, kuri nespēs uzreiz nolikt iestājeksāmenu, tiks dota papildu  iespēja vienu semestri studēt [savās izcelsmes valstīs], padziļināti apgūt matemātiku, kādu no inženierstudiju priekšmetiem vai angļu valodu. Tad varēs atkal vēl vienu reizi likt iestājeksāmenu. Pats galvenais ir radīt plūsmu, lai brauktu lielā mērā motivēti, sagatavoti studenti.»

«Arvien vairāk indiešu apzinās, ka studēšanas un dzīvošanas izmaksas Latvijā ir zemas. Viņus iedrošina RTU regulārie apmeklējumi, stāstot par izglītības kvalitāti. Zinu, ka RTU drīzumā plāno atvērt pat otro centru Indijā, bet nu jau Delī, un tas vēl vairāk dos pārliecību indiešu ģimenēm bērnus sūtīt izglītības iegūšanai Latvijā,» uzsvēra Ripu Damans, RTU pārstāvis Indijā.

Savukārt Uzbekistānā atvērtā «Baltic Center» vadītāja Ksenija Dolženko stāsta, ka uzbeku jauniešiem studijas Latvijā ir populāra izvēle. Pirmkārt, tas esot lēti, otrkārt, tā ir Eiropas Savienības izglītība, treškārt, ikdienā var komunicēt krievu valodā. Taču pats galvenais esot, ka «ļoti stingrā studentu atlase un iestājeksāmeni RTU ieguvuši labu slavu Uzbekistānas darba devēju acīs,» saka Dolženko, jo «šādus RTU absolventus pēc atgriešanās izķer tādi darba devēji kā «General Motors» Uzbekistānā. Tiek dota pat iespēja apmaksāt studiju maksu RTU, ja apsola pēc tam pie viņiem strādāt.»

RTU reklamēšanas pārstāvis Turcijā no «Global Education Center» pieļauj - 80 miljonu valstī atliks tikai mazliet pareklamēt un Latviju gaida pamatīgs turku studentu pieplūdums. «Ja jūsu bērns studēs Stambulā, Izmirā vai Ankarā, tas maksās dārgāk nekā sūtīt studēšanai uz Latviju – šādi mēs pierādīsim un reklamēsim Rīgas Tehnisko universitāti. Mums ir mērķis – no šā brīža 40 turku studentiem skaitu palielināt līdz 400 jauniem katru studiju gadu,» skaidro turku uzņēmuma pārstāvis Tundžajs Cerits.

Savos jaunatvērtajos izglītības centros Āzijā RTU gan uzsvērs - neesot jēgas izglītības aizsegā meklēt darbu Latvijā, jo līdzko kritīsies sekmes un neapmeklēs lekcijas, RTU lūgs Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldi anulēt uzturēšanās atļauju, kam sekos izraidīšana no Eiropas Savienības. RTU kritizē atsevišķas privātās augstskolas, kas, dzenoties pēc ārzemju studentu naudas, uz šo problēmu piemiedz acis.