Vecāku pabalstiem un piemaksām pie pensijas varētu noteikt kaut kādas likmes, nevis noteikt tos pēc veiktajām iemaksām, intervijā Latvijas radio pieļāva labklājības ministrs Uldis Augulis.

Viņš noraidīja bažas, ka pabalstu izmaksu varētu pārtraukt pavisam, jo tas nozīmējot jaunas prasības Satversmes tiesā. Tomēr speciālais budžets jau ar nākamā gada 1. janvāri būtu jāattīra no tam neraksturīgām izmaksām - vecāku pabalstiem un piemaksām pie pensijas, uzsvēra ministrs. Pretējā gadījumā nāksies palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas vai pārdalīt par labu sociālajam budžetam kādu citu nodokli. Pabalstu izmaksu no pamatbudžeta varētu nodrošināt uz dažādu administratīvo izmaksu rēķina, kā arī pastiprinot kontroli, lai samazinātu to naudas apjomu, kas aiziet garām valsts budžetam.

Jautāts, vai šādu lēmumu atbalstīs koalīcija, U. Augulis uzsvēra, ka nav cita varianta, ja vēlas saglabāt sociālo sistēmu valstī. Savukārt, skaidrojot nepieciešamību palielināt minimālo darba stāžu no 10 līdz 15 vai 20 gadiem, U. Augulis norādīja, ka desmit gados, saņemot minimālo algu, vispār neesot iespējams nopelnīt nekādu pensiju. Mērķis ir palielināt cilvēku skaitu darba tirgū, uzsvēra ministrs. Šī iemesla dēļ plānots arī pārtraukt no 2012. gada priekšlaicīgo pensionēšanos un no 2016. gada palielināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 65 gadiem. Vienlaikus valstij esot jāstrādā pie īpašas nodarbinātības programmas pirmspenisjas vecuma cilvēkiem, lai nepalielinātos pabalstu prasītāju skaits. Savukārt tie, kas veic iemaksas pensiju III līmenī, saglabās iespēju pensionēties no 55 gadu vecuma.