Viņš atzīmēja, ka tiek strādāts, lai 2014.gadā Latvijā būtu eiro. Valdībā apstiprināta konverģences programma 2012.-2014.gadam, kur noteikti budžeta deficīta mērķi turpmākajiem trīs gadiem. Proti, nākamgad zem 3% no IKP, mērķējot uz 2,5%, 2013.gadā – 1,9% no IKP, bet 2014.gadā – 1,1% no IKP, norādīja premjers.

Viņš arī skaidroja, ka uzstādījumi, kāpēc eiro būtu jāievieš, neesot mainījušies, šis ir jautājums, ko valdība pieņēmusi jau ļoti sen, cits jautājums esot par to, ka eiro pievienošanās datumi jau vairākkārt atlikti.

«Manuprāt, piemērs, ko mēs varam paskatīties, ir Igaunija, kura nesen pievienojusies eirozonai. Viennozīmīgi var teikt, ka tas ir devis savu pozitīvo pienesumu gan tautsaimniecības attīstībai, gan investīciju piesaistei, gan uzticībai Igaunijas ekonomikai un, manuprāt, tas ir labs piemērs,» piebilda V.Dombrovskis.

Tomēr jāatgādina, ka ekonomists Jānis Ošlejs iepriekš norādīja, ka eiro ir piemērots bagātām valstīm. Latvijai eirozonā būtu vērts iestāties tikai tad, ja Eiropas Savienībā tiktu ieviesta dziļāka centralizācija, norādījis J.Ošlejs, kurš uzskata, ka Latvija pieļāvusi kļūdu, izvēloties virzību uz eiro.

«Valstij nauda, protams, jātērē racionāli, taču valsts tēriņu samazināšana nozīmē ekonomikas sašaurināšanu. Latvijai tas ir bīstami,» savu viedokli pauda J.Ošlejs. Viņaprāt, galvenā eiro radītā problēma būs cenu pieauguma trieciens Latvijas eksportētāju konkurētspējai.

Vairāki ekonomisti ir pārliecināti, ka Latvijai ir jācenšas izpildīt nosacījumus eiro ieviešanai, jo tas ekonomiku noliktu uz pareizajām sliedēm. Tomēr domas dalās, vai eiro varēs ieviest jau no 2014..gada sākuma, kā arī par to, vai eiro ir nepieciešams jau pēc 32 mēnešiem, vai arī naudas reforma varētu pagaidīt.