Valsts iepirkumos turpmāk būtiska nozīme var būt pretendenta samaksātā socnodokļa lielumam. Šādu uzņēmēju priekšlikumu negodīgas konkurences mazināšanai, tādējādi no valsts un pašvaldību pasūtījumu siles atbīdot lētāko cenu solītājus, kuri savu konkurētspēju nodrošina ar aplokšņu algām, atbalsta arī finanšu ministrs Einars Repše.

«Tas ir absurds, kad valsts un pašvaldību iepirkumos uzvar tie, kuri prasa vismazāko samaksu, bet nevienu valstī neinteresē, cik daudz uz vienu strādājošo uzvarētājs samaksā socnodoklī,» uzsver mežizstrādes un koksnes transportēšanas SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks. Viņaprāt, pašreizējos apstākļos, kad tirgū daudzās jomās valda pārspīlēta konkurence, konkurētspējīgāki (var prasīt mazāku samaksu) ir tieši tie, kuri oficiāli maksā minimālo algu, bet pārējo daļu aploksnē, tādējādi tieši uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (likme 23 %) un socnodokļa (likme 33 %) rēķina panākot savu augstāko konkurētspēju.

Pēc A. Araka teiktā, tas nenozīmē, ka visi zemāku cenu solītāji ir blēži vai nodokļu nemaksātāji, jo ir loģiski, ka zemāku cenu var piedāvāt tie, kuri ir atmaksājuši kredītus, piemēram, par iegādāto tehniku, bet ar lieliem kredītiem apgrūtinātam uzņēmumam to būs daudz grūtāk izdarīt, ja vien tāpēc tam nav augstāka darba ražība. «Situācijas var būt visdažādākās, taču nav pieļaujams, ka valsts tieši valsts iepirkumos atbalsta — slēdz līgumus ar tiem, kuri legāli maksā daudz zemāku socnodokli, tādējādi aiz «borta» atstājot valsts un pašvaldību maku daudz apzinīgāk pildošos,» tā A. Araks.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Amati
Krauklis pamet pastu
Pēc atalgojuma samazinājuma par 60 % Latvijas pasta ģenerāldirektors Ivars Krauklis paziņojis par atkāpšanos no amata.

Intervija
Igaunijai jāpārlaiž divi sarežģīti gadi
«Svarīgi ir nodrošināt valsts finansiālo stabilitāti un nesākt tērēt vairāk nekā atļauj mūsu iespējas. Visi mūsu plāni balstās uz pārliecību, ka mums priekšā ir divi sarežģīti gadi 2009. un 2010., kurus kaut kā jāpārlaiž,» vērtē Igaunijas finanšu ministrs Ivari Padars.

Investors
Mākslas tirgū jaunas vēsmas
Jaunākie notikumi pasaules izsolēs pavēruši pasaules mākslas tirgum jaunu perspektīvu, skaidro Trasta komercbankas Art-banking eksperts Vitālijs Leščenko. Mākslas tirgum piemīt īpaši mehānismi, kas ļauj veidot savus attīstības ceļus noteiktā līmenī, dažos gadījumos neskatoties uz notikumiem finanšu tirgū.

Konflikts
Strīdas par Katrīnu un Tālavu
Izcēlies strīds par a/s Trikātas siers un tās bijušo īpašnieku Juri Kļaviņu par preču zīmju Katrīna un Tālava piederību.