Vairāk nekā 14 milj. Ls piešķir Eiropas struktūrfondi. «Pirmkārt tā ir infrastruktūras izbūve, otrkārt, nepieciešama piemērota tehnika pārvadāšanai, jo apjoms ir milzīgs. Treškārt, jānodrošina darbs uz vietas, jo jāgarantē darbinieku drošība,» izmaksas pamato VVD ģenerāldirektors Vilis Avotiņš.

Vides ministrijas izvēli rīkot slēgtu konkursu, kurā uzvarēja SIA Skonto būve, viņš nekomentē. Uzņēmums, kam nav pieredzes šādu darbu veikšanā, piesaistījis apakšuzņēmēju vācu kompāniju Moeg, kas esot veikusi piecu līdzīgu dīķu sanāciju.

Centieni dīķus likvidēt bijuši vairāk nekā desmit gadu garumā, bet bez īpašām sekmēm. Tagad ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu beidzot tiks sākta reāla gudrona dīķu sanācija, kas ilgs teju četrus gadus. Kaitīgās vielas izsmels, pārstrādās, vietā sabērs šķembas, smiltis, melnzemi un iesēs zāli. Vēl pēc dažiem gadiem ir cerība iestādīt kokus.

DB jau 1999.gadā rakstīja, ka paredzēts sagatavot eksperimentālo iekārtu izbūves projektu, lai veiktu gudrona pārstrādi, veidojot saistvielu asfaltbetonam. Tika pieminētas iespējas izmantot gudronu kā piedevu kurināmajam, kokogļu ražošanā un pārseguma materiālu ražošanā, sajaucot gudronu ar sasmalcinātām riepām. Tolaik izmaksas tika lēstas ap 2 milj. ASV dolāru, bet pētniecībā tika iztērēti 150 tūkst. Ls.