DB jau rakstīja, ka no 1. jūlija visā Latvijā darbu sāka vienots NMPD, kurā pašvaldības SIA Jūrmalas ātrā palīdzība nevēlas iekļauties. R. Ražuks, valdībā aizstāvot Jūrmalas ātrās palīdzības autonomijas saglabāšanu, pauda viedokli, ka vietējais dienests spēs sniegt labāku pakalpojumu, nekā centralizētais. Līdz ar visu vietējo dienestu pievienošanu NMPD, tikšot izveidots «monstrs, monopolists». Savukārt VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš valdību informēja, ka NMPD šo pakalpojumu spēj piedāvāt lētāk, nekā SIA Jūrmalas ātrā palīdzība. Jūrmalā neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana jau šobrīd izmaksājot dārgāk nekā vidēji valstī. NMPD direktors Armands Ploriņš valdību informēja, ka Valsts veselības norēķinu centrs vidēji valstī ik mēnesi maksā 9000 latus vienas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbības nodrošināšanai, savukārt Jūrmalā šīs izmaksas esot aptuveni 13 000 latu mēnesī uz brigādi. «Šis nav arguments pret mums – cik mums pārskaita, tik mēs arī izlietojam,» uz to norādīja R. Ražuks. Arī SIA Jūrmalas ātrā palīdzība valdes priekšsēdētājs Uldis Ciekurs valdībā uzsvēra, ka šīs izmaksas tiek aprēķinātas pēc paveiktā darba apjoma, iedzīvotāju skaita un brigāžu kvalifikācijas. «Ne jau mēs paši to izrēķinājām, bet Veselības ministrija,» teica U. Ciekurs.

Jūrmalas ātrās palīdzības pozīciju valdībā aizstāvēja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Elīna Egle, kura valstī notiekošo neatliekamās medicīniskās palīdzības reformu nodēvēja par «marodierismu, nevis reformu». Viņasprāt, kopumā valstī sniegtā neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojuma izmaksas ir neskaidras un «apvienojot lielā struktūrā to ir vieglāk noslēpt». Jūrmalas mērs R. Ražuks brīdināja, ka, pievienojot kūrortpilsētas dienestu NMPD, jūrmalniekiem pasliktināšoties šī pakalpojuma saņemšana, «jo caurumainais ātrās palīdzības deķis tiks pārvilkts pāri arī jūrmalniekiem», uzskata R. Ražuks. Strīdi par ātrās palīdzības biznesu Jūrmalas mēram atgādinot «sadursmes starp takšu firmām».