«Ir jau arī bijuši nervu stresi un laiks ģimenei atrauts, bērni pa to laiku izauguši – to jau nevar visu izvērtēt. Protams, tas, ka biju premjers, ceļ pašapziņu. Esmu izjutis, ka, iebraucot ASV, Krievijā, Ukrainā, robežsargi uzreiz pazīst, izņem no rindas un izved caur diplomātisko caurlaidi. Viņi jau datorā redz, kas esmu bijis. Bet par milzīgu priekšrocību gan to neuzskatu,» viņš turpina.

«Te, Latvijā, nekādu negatīvu attieksmi tamdēļ, ka biju valdības vadītājs, uz ielas, cilvēkos, neesmu jutis. Ja nu vienīgi pāris reižu agresīvāki jautājumi bijuši,» viņš norāda.

Savukārt bijušais premjers Indulis Emsis stāstījis: «Tie, kas strādā politikā, ziedo sevi valsts labā, noraksta sevi kā personu, jo tiek skatīti caur lielu palielināmo stiklu. Katrs sīks dzīves starpgadījums tiek pataisīts par «plakātu». Protams, tās zināšanas, ko ieguvu kā premjers, man palīdz tagadējā konsultāciju darbā. Ja esi bijis premjers un tas ierakstīts tavā CV, tad kārtīgā valstī pret tevi izturas ar pietāti, cieņu. Tā kā manā darbā ir diezgan daudz darīšanu ārpus Latvijas, es to jūtu.»

Māris Gailis, kurš arī savulaik bija premjera amatā, atceras: «Dažreiz, pārkāpis ātruma ierobežojumu, esmu ceļu policista atlaists ar vārdiem: brauciet uzmanīgāk, Gaiļa kungs. Teiktu, ka premjera amatā nostrādātais darbs man ir devis zināmas priekšrocības. Nevaru iedomāties nevienu lietu, ko būtu sācis un kas nebūtu novesta līdz galam manas politiskās pagātnes dēļ.»