Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer, ka Latvija varētu būt vieta, kur ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas. 

Tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, piemēram, viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Jau vairākus gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā galvenā nacionālā eksporta organizācija atbalsta Latvijas kino industrijas meistarību un veicina valsts klātbūtni starptautiskajos filmu tirgos un lielākajos festivālos. Pērn vairākas Latvijā radītās filmas ierindojās skatītāko filmu virsotnēs, sacenšoties ar Holivudas filmām. Šogad 18. un 19. oktobrī norisināsies Rīgas Starptautiskā kino festivāls (Riga IFF 2019), kura mērķis ir sekmēt biznesa attiecību veidošanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas kino profesionāļiem un ārvalstu producentiem, diskutēt par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, prezentēt Latvijas filmu studijas un producentu apvienības ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī filmēšanas vietu lokāciju tūrē atklāt Latviju kā potenciālu sadarbības partneri jaunu kopprojektu īstenošanai. 

Kā norādīja kino producents Andrejs Ēķis, Latvija joprojām nav atrodama uz kino kartes, kas nozīmē, ka par mums kā potenciālo filmu uzņemšanas vietu ārvalstu producenti nezina. «Mēs ļoti daudz dzirdam, ka ārzemēs notiek filmēšanas, piemēram, Lietuvā tika filmēts seriāls Černobiļa. Arī Ungārijā un Čehijā notiek aktīva filmēšana, bet, kad aizbrauc uz ārzemēm, jauc ne tikai Lietuvu ar Latviju, bet vienīgais, ko zina, ir Rīga. Taču, kad cilvēki šeit atbrauc, viņi ir sajūsmā par to, cik daudz mums ir dažādu vietu, kur filmēt,» atzīst A. Ēķis. Viņaprāt, galvenais mērķis ir izdarīt tā, lai Latvija parādās uz kino kartes kā vieta, kur ārvalstu producentiem uzņemt filmas. Pēc A. Ēķa domām, izmantojot valsts finansējumu, ārvalstu producenti būtu jāatved uz Latviju, lai parādītu galvenos objektus un to, kā Latvija varētu izskatīties viņu filmās. «Mūsu mērķis varētu būt trīs gadu laikā piesaistīt vismaz 50 miljonus eiro,» norādīja A. Ēķis. Tāpat, viņaprāt, būtu skaidri jānorāda, kāda ir nodokļu politika, kad ārvalstu producenti Latvijā uzņem filmas.

Jātulko angļu valodā

Pēc Latvijas kinoproducentu sniegtajiem datiem, ārvalstu projektu iztērētā nauda Latvijā no 2013. līdz 2019. gadam sasniedz 16,6 miljonus eiro. Savukārt Nacionālā Kino centra piešķirtā summa līdzfinansējumam šajā posmā ir 3,4 miljoni eiro. Statistika rāda, ka laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam Latvijā iztērētie ārvalstu līdzekļi filmu ražošanai ir mainīgi, taču veiksmīgākais bijis 2017. gads, kad ārvalstu producenti filmu uzņemšanai Latvijā iztērējuši 3,7 miljonus eiro. Šogad iespējamais ārvalstu finansējuma izlietojums Latvijā varētu sasniegt 7,3 miljonus eiro, savukārt NKC valsts budžeta summa – 1,6 miljoni eiro. Pēc A. Ēķa domām, galvenokārt potenciālie ārvalstu producenti, kuri savas filmas varētu uzņemt Latvijā, ir no Ziemeļeiropas. «Tas ir pats svarīgākais, jo amerikāņi ir liels sapnis, bet arī tas ir iespējams. Piemēram, ārpus studijas filmu parks Cinevilla ir lielākais Ziemeļeiropā, bet par to neviens nezina,» uzsver A. Ēķis. 

Visu rakstu lasiet 10. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.