Summas, kuras savos līgumos par dzīvokļa īri norādījuši ārpus Rīgas dzīvesvietu deklarējušie Saeimas deputāti, kuri izmantojuši tiesības pieteikties īres kompensācijai, ir būtiski lielākas par nekustamo īpašumu īres cenām dažādos galvaspilsētas mikrorajonos, kādas norāda nekustamo īpašumu kompānijas.

Tā secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tādēļ vērsies pie Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, lūdzot izvērtēt, vai esošais īres un transporta kompensāciju apjoms atbilst likuma prasībām par lietderīgu rīcību ar valsts finanšu līdzekļiem, raksta portāls pietiek.com.

Izskatot Saeimas deputātu īres līgumus, KNAB secinājis, ka deputāti izmanto iespēju pieprasīt maksimālo īres kompensāciju neatkarīgi no tā, kurā Rīgas rajonā dzīvoklis atrodas, lai gan īres tirgus cenas galvaspilsētā ir atšķirīgas. Deputāti pagājušā gada novembrī un decembrī pieprasījuši kompensēt izdevumus par dzīvokļa īri vidēji no 380 līdz 388 Ls robežās, kas ir maksimāli noteiktais kompensācijas apjoms.

Dzīvokļa īrei deputāti izvēlējušies tirgus cenu amplitūdā dažādus galvaspilsētas rajonus – Ķengaragu, Sarkandaugavu, Pļavniekus, Iļģuciemu, Juglu un Rīgas centru. Krietni atšķiras arī deputātu īrēto dzīvokļu platība, kas variē no 30 līdz pat 120 kvadrātmetriem. Tomēr ne atrašanās vieta, ne dzīvokļa plašums nav ietekmējis īres līgumos norādīto maksu.

KNAB lūdzis vairāku nekustamā īpašuma kompāniju informāciju par vidējām labiekārtotu dzīvokļu vai dzīvojamo platību aptuvenajām cenām dažādos Rīgas mikrorajonos, ieskaitot komunālos, interneta un televīzijas pakalpojumus. Apkopojot šo informāciju, secināts, ka 45 līdz 60 kvadrātmetru liela dzīvokļa vidējā cena atšķiras atkarībā no dzīvokļa platības un tā atrašanās vietas noteiktā pilsētas mikrorajonā, tomēr vidējā īres cena par divistabu dzīvokli vasarā ir no 170 līdz 220 Ls, bet ziemā no 185 līdz 280 Ls, savukārt trīsistabu dzīvoklim vasarā no 180 līdz 290 Ls, bet ziemā no 200 līdz 330 Ls.

KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša vēstuli Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija saņēmusi jau pirms nedēļas, tomēr tā komisijā vēl nav skatīta.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš skaidroja, ka tam ir divi iemesli – pirmkārt, viņš bijis komandējumā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sanāksmē Parīzē, otrkārt, šis jautājums, viņaprāt, vispirms jāskata Saeimas Saimnieciskajai komisijai, kura ir atbildīgā, lemjot par kompensāciju piešķiršanu deputātiem. Saimnieciskā komisijas deputāts Imants Parādnieks šo jautājumu lūdzis iekļaut komisijas 23. marta sēdes darba kārtībā.