SIA Kavitus sapnis par vēja parka izveidi Latgalē nepiepildījās. Tas apstājās brīdī , kad bankas projektiem, par ko jau bija noslēgti līgumi par Eiropas Savienības (ES) fondu naudas piesaisti, atteica dot kredītu iecerētā īstenošanai, raksta Diena.

Tādu kā Kavitus, kas kredītu nepieejamības dēļ nav varējuši īstenot savus plānus un paņemt Eiropas naudu attīstībai, uzņēmējdarbībā šogad nav retums. Lai gan teju visās jomās šogad kavējas paredzētās Eiropas naudas apguve, uzņēmēju sniegums šo resursu apguvē šajā gadā atbildīgās iestādes sarūgtina visvairāk. «Tā ir joma, kas, mūsuprāt, šobrīd ir visvairāk jāatbalsta. Lai komersanti varētu ražot efektīvāk, būtu konkurētspējīgāki un radītu jaunas darbvietas,» Dienai atzīst Finanšu ministrijas (FM) speciālists Aleksandrs Antonovs.

Lai uzņēmējdarbības attīstībai šajā gadā paredzētā, bet neizmantotā nauda nepazustu, to tuvāko nedēļu laikā paredzēts pārdalīt par labu bezdarbnieku atbalsta programmām, kur šobrīd resursi tiek izmantoti aktīvāk, nekā iepriekš cerēts. Ja nauda netiks pārdalīta un izmantota, pastāv risks pazaudēt daļu Eiropas turpmāko gadu naudas. Proti, ja Latvija pilnībā neizmantos tai šogad un nākamgad no Eiropas puses atvēlēto finansējumu, Eiropas Komisija 2012. gadā varētu samazināt savu turpmāko finansējumu fondiem.

Problēmas, kāpēc netiek izmantota ES nauda, esot – uzņēmumi atsakās no projektu īstenošanas, jo trūkst pašu naudas un ir problēmas dabūt kredītus bankās, uzņēmumi ir pārāk pavirši projektu plānošanā, produkcijas noieta tirgu un finanšu piesaistes izvērtēšanā.

Savukārt valsts un pašvaldību iepirkumu lēmumi arvien biežāk tiek pārsūdzēti un tas kavē projekta realizāciju, kā arī ES nauda tiek saņemta tikai 4 – 7 mēnešu laikā pēc projekta realizācijas.