Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.
Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.
«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.
Demisijas pieprasījuma iesniedzējs E. Zalāns mirkli pirms balsojuma pārteicās un aicināja balsot par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Pēc mirkļa aptvēris savu kļūdu, viņš atvainojās un teica, ka viņš un PLL nav pret V. Dombrovska valdību, gluži pretēji – viņš šo valdību atbalsta, tādēļ tā labāk spētu darboties bez Ģ. V. Kristovska klātbūtnes. Zalāns aicināja Ģ. V. Kristovskim paust neuzticību, lai turpmāk novērstu līdzīgus incidentus. Viņš atgādināja, ka, sastādot valdību, pretēji iepriekš paustajam viedoklim, netika izvērtētas profesionālās spējas un personīgā pieredze. Deputātam un PLL neesot pieņemami, ka ministrs un viņa pārstāvētais politiskais spēks joprojām runā tikai par sevi, nevis par to, vai demokrātiskā valstī pieļaujami šādi izteicieni, kas ir neatbilstoši politiskajā vidē.
«Pasaulē šādas idejas tiek sauktas pietiekoši skarbos vārdos – ksenofobija, nacisms,» teica E. Zalāns. «Ja jūs balsosiet par demisijas pieprasījumu, tad jūs palīdzēsiet valdības vadītājam novērst iepriekš pieļauto kļūdu un pavērsiet iespēju ārlietu ministra amatā iecelt citu, atbilstošāku politiķi. [.. ] PLL uzskata, ka kļūdas ir labāk novērst jau sākumā,» piebilda E. Zalāns.
Valērijs Agešins (SC), aicinot balsot par Ģ. V. Kristovska demisiju, teica: «Situācija valstī ir pārāk trausla un katrs amatpersonas līdz galam nepateiktais teikums rada aizdomas, bet Latvijas iedzīvotāju pacietība nav bezgalīga. Es negatavojos mest sprunguļus valdības riteņos, to, manuprāt, dara ārlietu ministrs.»
Ģ. V. Kristovskis neesot sapratis, ka «viņš nav PS ārlietu ministrs, bet gan Latvijas Republikas ārlietu ministrs, līdz ar to nav attaisnojams fakts, ka Kristovskis ir saņēmis šādu vēstuli un nav iebildis pret tajā paustajiem uzskatiem».
«Tas būs ministrs bez autoritātes, tas būs ministrs, kuru aizkulisēs dēvēs par misteru ksenofobu,» brīdinot par sekām, ja Ģ. V. Kristovskis paliks ārlietu ministra amatā, atbalstīt viņa demisiju aicināja Andris Šķēle (PLL).
Savukārt Saeimas deputāts Raivis Dzintars (VL! – TB/LNNK), aicinot neatbalstīt Ģ. V. Kristovska demisiju, pauda izbrīnu, kādēļ A. Slucis izslēgts tikai tagad, kad ir «sacelta šī jezga». VL! – TB/LNNK frakcijas skatījumā neesot pamata paust neuzticību ministram, jo viņš nav paspējis pierādīt sevi šajā amatā. «Ministram nav jāpauž neuzticība, drīzāk līdzjūtība par kolēģu attieksmi, kas visur saskata ksenofobiju,» teica deputāts. Viņš arī uzskata, ka demisiju pieprasījušajiem deputātiem jāpiedalās televīzijas šovā «Ekstrasensu cīņas» , jo tie spējot pieņemt lēmumu, neiepazīstoties ar visu saraksti, kas tā arī joprojām neesot pieejama.
Arī Kārlis Šadurskis (Vienotība) uzskata, ka aicinājums balstot par ārlietu ministra demisiju ir klajš uzbrukums valdībai un vienam politiskajam spēkam. Viņš, aicinot neatbalstīt ministra demisiju, uzskaitīja Ģ. V. Kristovska nopelnus aizsardzības ministra un ES Parlamenta deputāta amatā. Viņš pauda pārliecību, ka opozīcijas sarūpētie «samazgu spaiņi» nespēs iedragāt valdības stabilitāti.
Ģ. V. Kristovska (SC) iepriekšējo gadu izteikumus pirms balsojuma, kurā aicināja balsot par viņa demisiju, atcerējās Nikolajs Kabanovs. Viņš pauda pārliecību, ka Ģ. V. Kristovksis ir «pilnīgi tendenciozs», jo jau 2008.gadā viņš paziņojis, ka Krievijas Federācija «uzprasās uz otru Nirnbergas prāvu, paziņoja, ka Krievijā notiek impēriska un staļiniska domāšana, Krievijā turpina glorificēt padomju varas noziegumus». N. Kabanovs savas frakcijas vārdā arī paziņoja, ka ārlietu ministram nav nekādas izpratnes ne par ārlietām, ne valsts drošību.
Bet atbildīga politiķa cienīgu reakciju Ģ. V. Kristovska atbildēs A. Slucim saskatījusi Ina Druviete (Vienotība), jo politiķis, uzmundrinot savas partijas biedru, sākumā paudis atbalstu A. Sluča viedoklim, bet vēlāk iztirzājis to un vedinājis domāt demokrātiskākās kategorijās. Tādēļ arī viņa aicināja neatbalstīt Ģ. V. Kristovska demisiju.
Plašu publicitāti medijos ieguvis portālā pietiek.com aizvadītajā nedēļā publiskotais Kristovska un Sluča sarunas fragments, no kura izrietēja, ka politiķis izsaka piekrišanu ASV latvieša redzējumam un vērtējumam, ka kā ārsts Slucis nevarētu ārstēt krievus vienlīdzīgi latviešiem Latvijā.