Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu izdalījis krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu, jo izmeklēšanas gaitā iegūti pietiekami pierādījumi, kas neradot šaubas par tās noziedzīgo izcelsmi un saistību ar noziedzīgu nodarījumu, informē birojs.

Izskatot KNAB izmeklētāja iesniegtos materiālus, arī tiesa nolēma, ka naudas izcelsme noziedzīga un finanšu līdzekļi dažādās valūtās kopumā 448 tūkst. Ls apmērā konfiscējami, ieskaitot tos valsts budžetā. Tiesas lēmumi stājušies spēkā.  DB jau šā gada februārī rakstīja, ka minētā krimināllietas atrodas izmeklēšanas noslēguma fāzē. To atzina KNAB vietniece Juta Strīķe. Viņa piebilda, ka konkrēti nevar pateikt, kad šī lieta tiks nodota prokuratūrai, bet plānots, ka tas notiks šogad.

Jāatgādina, ka 2010.gada jūnijā KNAB aizturēja Latvenergo vadītāju K. Miķelsonu saistībā ar iespējamām Latvenergo amatpersonu pretlikumīgām darbībām. Vēlāk tiesa viņu atbrīvoja pret 50 tūkst. Ls lielu drošības naudu. KNAB 2010.gada jūnijā kopumā aizturēja septiņus cilvēkus – piecus uzņēmuma vadošus darbiniekus un divas privātpersonas. KNAB aizturētās Latvenergo koncerna amatpersonas bija K. Miķelsons, viņa vietnieks Aigars Meļko, Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs, kā arī Sadales tīkla Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Edgars Vitkovskis.

Šajā lietā tika aizturēts arī biznesa konsultants Andrejs Livanovičs, kuram bijuši kopēji darījumi ar Latvenergo amatpersonām un viņu radiniekiem un kura firma darbojusies kā Rīgas otrās termoelektrostacijas rekonstrukcijas konsultantu - Šveices kompānijas AF Colenco – aģents.

KNAB šajā lietā izdevies noskaidrot jau 36 iespējamās noziedzīgu nodarījumu epizodes, un tiesiskā sadarbība notiek ar 18 valstīm, kurām nosūtīti vairāk nekā 30 tiesiskās palīdzības lūgumu, iepriekš DB pastāstīja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.
Viņš arī piebilst, ka, salīdzinot ar krimināllietas uzsākšanas brīdi 2010.gada jūnijā, kad aizdomās turamo personu skaits bija astoņi, patlaban personu skaits, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības uz aizstāvību, sasniedzis 22. Tai skaitā septiņas valsts amatpersonas atzītas par aizdomās turētām dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā – dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā mantkārīgā nolūkā, kukuļošanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā lielā apmērā.