Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Kā kopumā vērtējat augstākās izglītības kvalitāti Latvijā un pasaulē - kas bijuši galvenie notikumi, kas to ietekmējuši?

Augstākās izglītības iestādes visā pasaulē pēdējos gados ir saskārušās ar virkni izaicinājumu. Apmēram 2011.gadā mēs iepazinām tādu terminu kā Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industry 4.0, kas raksturo straujo tehnoloģiju attīstību 21. gadsimtā. Šajā laikā arī universitātēm bija jāsāk domāt par plašāku tehnoloģiju izmantošanu savā darbā - dažas to darīja, bet citas nē, jo kopumā jāatzīst, ka augstākās izglītības iestādēm ir diezgan grūti pielāgoties pārmaiņām. Pārsvarā universitātes ir milzīgas institūcijas ar sarežģītām iekšējām sistēmām, tāpēc pārmaiņu virzīšana vienmēr prasa daudz laika. Lielu lomu šajā gadījumā spēlēja pandēmija, kas ļāva daudzām, iepriekš šķietami neiespējamām lietām, kļūt par mūsu ikdienas sastāvdaļu - arvien biežāk darbi tika organizēti attālināti, kā arī, izmantojot dažādas modernās tehnoloģijas. Jā, teorētiski arī pirms COVID-19 mēs varējām darīt visas šīs lietas, taču daudzi tradicionāli uzņēmumi un iestādes, tajā skaitā universitātes, nebija pārāk atvērtas iespējām nodrošināt attālinātu darbu vai studijas. Principā pandēmija mums pierādīja, ka mēs šada veida situācijām esam daudz gatavāki, nekā mēs domājām, arī universitātes spēja pielāgoties pārmaiņām un turpināja veiksmīgi darboties. Nākamais būtiskais pagrieziena punkts savukārt bija 2022. gads, kad mākslīgais intelekts kļuva plaši pieejams un popularizēts, pateicoties komerciāliem Liela Mēroga Valodas Modeļiem (Large Language Models), piemēram, ChatGPT. Šobrīd ikviens var izmantot mākslīgā intelekta sniegtās priekšrocības, taču daudzi to joprojām nesaprot. Universitātēm ir izšķiroši svarīgi pielāgot savu mācību programmu un mācību metodes, lai iekļautu mākslīgo intelektu un sagatavotu studentus šo tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem un iespējām. Godīgi sakot - daudziem tas nekad arī nebūs jāsaprot, taču kopumā mums, kā sabiedrībai, ir jāapzinās, ka šāds instruments pastāv un tas ļauj mums būtiski atvieglot gan ikdienas darbus uzņēmumos, gan augstākās izglītības iestādes un citur. Principā mums ir jāmācās maksimāli izmantot pieejamās iespējas un tas ir milzīgs izaicinājums, jo liela daļa cilvēku akadēmiskajā vidē joprojām neizprot tehnoloģiju, tajā skaitā mākslīgā intelekta nozīmi.

Vairākus gadus esat strādājis vienā no lielākajām Meksikas universitātēm. Pieļauju, ka šāda mēroga iestādēm pielāgoties pārmaiņām ir vēl sarežģītāk, nekā, piemēram, Latvijas mazajām augstskolām?

Noteikti! 20 gadus esmu pavadījis universitātē, kurā studē apmēram 180 tūkstoši studentu, un virzīt pārmaiņas tik milzīgā iestādē ir ļoti izaicinoši. Tas prasa daudz laika un zināšanu. Ir daudz lietu, par kurām cilvēkus ir jāpārliecina - ar viņiem jārunā, viņiem jāskaidro. Un tā ir milzīga atšķirība, vai šajos procesos ir iesaistīti pāris simti darbinieku vai vairāki tūkstoši. Latvijai šajā gadījumā ir lielas priekšrocības - mums ir daudz universitāšu, bet nav tik daudz studentu un mācībspēku. Tas ļauj būt daudz dinamiskākiem un pārmaiņām pielāgoties ātrāk. Īsumā - jā, izaicinājumu netrūkst, taču katram no tiem iespējams atrast risinājumu.

Ko, jūsuprāt, būtu nepieciešams darīt no valsts puses, lai augstākās izglītības iestādes Latvijā ar visiem šiem iepriekš minētajiem izaicinājumiem tiktu galā veiksmīgāk?

Pirmkārt, uzskatu, ka ir daudzas lietas, kurās Latvija, salīdzinot ar citām valstīm, ir tālu priekšā. Mums ir labi izveidotas vadības struktūras, kvalitatīvi akreditācijas procesi, ekspertu komitejas integrācijas un citas lietas, tomēr, protams, ir arī aspekti, kur mēs vēl varam augt. Piemēram, uzskatu, ka būtu jābūt lielākai elastībai attiecībā uz kredītpunktu iegūšanu. Šobrīd situācija ir tāda, ka, lai iegūtu grādu, studentam augstskolā nepieciešams pavadīt konkrētu laiku. Tajā pašā laikā būtu jāapzinās, ka izglītība nozīmē zināšanas, kas var būt iegūtas arī citur - ne tikai augstskolas solā. Principā mums būtu jāsaprot, kā mēs šīs zināšanas varam pielīdzināt kredītpunktiem, lai jaunietim, kurš ir apguvis visas nepieciešamās prasmes, nebūtu jābūt spiestam augstskolā pavadīt četrus gadus, lai iegūtu grādu. Mūsdienu temps ir pavisam cits! Cilvēki šobrīd mācās citādāk, tāpēc arī izglītības sistēmai būtu jāpielāgojas jaunajai realitātei. Tā gan nav tikai Latvijas problēma, par šo vajadzētu domāt arī citām valstīm.

Jūs esat strādājis ne tikai Latvijas un Meksikas augstskolās, bet arī Apvienotajā Karalistē. Kādas ir galvenās atšķirības starp izaicinājumiem, ar ko saskaras augstākās izglītības iestādes šajās valstīs?

Apvienotajā Karalistē būtiskus izaicinājumus radījis Brexit, kā ietekmē augstskolas ir  spiestas pielāgoties pilnīgi jauniem apstākļiem. Meksikā savukārt kā galveno problēmu es minētu nespēju nodrošināt ar augstāko izglītību visus gribētājus. Piemēram, nereti ir situācijas, kad augstskolā ir 20 tūkstoši vietu, taču 100 tūkstoši pretendentu. Tas nozīmē, ka jānoraida 80 tūkstoši jauniešu pieteikumu, un viņi izglītību, vismaz šajā universitātē, saņemt konkrētajā gadā nevarēs. Latvijā situācija ir pilnīgi pretēja un arī tas ir izaicinājums. Demogrāfiskā situācija ir slikta, tāpēc mums vairāk jādomā par ārzemju studentu piesaisti - tā ir atslēga! Otrs lielais izaicinājums ir mācībspēki - piesaistīt jaunus talantus nav viegli, bet tos noturēt - vēl grūtāk. Mums ir jārada apstākļi, lai talantīgiem akadēmiķiem Latvijā būtu iespējas attīstīties un augt, jo tas ir izšķiroši svarīgi, lai saglabātu augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju valstī. Šajā gadījumā liela problēma ir pedagogu algas, lai arī tās palielinās, atalgojums joprojām ir pārāk zems.

Ja mēs runājam par ārvalstu studentu un mācībspēku piesaisti, pirmkārt laikam vajadzētu sākt ar pašas valsts mārketingu? Ko vēl būtu nepieciešams darīt?

Jā, ir ļoti svarīgi, lai mēs reklamējam ne tikai augstākās izglītības iestādes, bet arī pašu valsti. Manuprāt, Latvija ir lieliska vieta. Pirmkārt, tā ir droša, un šo aspektu noteikti vajadzētu uzsvērt kā vienu no svarīgākajiem. Tāpat noteikti būtu vairāk jārunā arī par to, ka visām Latvijas augstskolām pieejamas ļoti labi aprīkotas telpas. Piemēram, TSI ir viena no progresīvākajām laboratorijām - mēs izmantojam tādas tehnoloģijas, kādas nav pieejamas nevienai citai universitātei Baltijas valstu reģionā. Tāpat, salīdzinot ar citām valstīm, izglītība Latvijā ir daudz lētāka, šis arī noteikti ir aspekts, kāpēc studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Piemēram, ārvalstu studentiem ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, studentu skaits noteikti būtu lielāks - tas ir akmens valsts dārziņā. Tajā pašā laikā, neraugoties uz izaicinājumiem, mums ik gadu izdodas piesaistīt arvien jaunus ārvalstu studentus. Šajā jomā mums lielu atspaidu sniegušas arī Rietumanglijas Universitātes (UWE Bristol) un TSI dubultā diploma programmas mākslīgā intelekta, datu analītikas un aviācijas vadības jomās. Šīs programmas studentiem tiek nodrošināta pieeja pasaules līmeņa izglītībai par zemāku studiju maksu, nekā mācoties tieši UWE Bristol. Tas ir labs piemērs tam, kā starptautiskā sadarbība var uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un pieejamību. Principā tas nozīmē, ka atsevišķās programmās TSI studenti pašlaik var iegūt to pašu izglītību, ko Rietumanglijas Universitātē, bet par zemāku studiju maksu.

Pēdējos gados Latvijā daudz tiek runāts par to, ka nepieciešams jauniešus motivēt studēt inženierzinātnes. Kāds ir jūsu viedoklis - vai mums to vajag?

Tas notiek ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, jo mums akūti trūkst inženieru. Protams, nepieciešams apgūt arī citas profesijas, taču, ja mums nebūs produkta, ko pārdot, ar ko nodarbosies mārketinga cilvēki? Tā ir kā sava veida ķēde, tāpēc - jā, inženieri mums ir vajadzīgi un mums ir jādomā par to, kā jauniešus motivēt studēt inženierzinātnes. TSI ir viena no pirmajām augstskolām Latvijā, kas ir izveidojusi bezmaksas izglītojošu programmu skolēniem - schoool.tsi.lv. Šajā vietnē var pietiekties ikviena mācībiestāde un gūt zināšanas gan STEM jomā, gan uzņēmējdarbībā, iepazīstot tādas lietas kā datorredze, spēļu teorija, biznesa vērtēšanas metodes un citas.

Mūsdienu pasaule nemitīgi mainās, tāpēc ar diplomu reizēm vien ir par maz. Cik liela nozīme, jūsuprāt, ir mūžizglītībai?

Šis ir ļoti būtisks aspekts. Mūsdienās ir dažādi veidi, kā iespējams turpināt iegūtās zināšanas nemitīgi papildināt un aktualizēt. Viena no tām, protams, ir atkal doties uz universitāti, taču ir arī dažādas organizācijas, kas piedāvā mūžizglītības kursus un citas iespējas. Piemēram, vēl pirms dažiem gadiem mākslīgā intelekta tehnoloģijas nebija tik attīstītas kā tās ir šobrīd, tāpēc augstskolās par tām nemācīja tādā līmenī, kā būtu nepieciešams mūsdienu speciālistam. Šobrīd atsevišķās profesijās pārzināt šīs lietas ir kritiski nepieciešams, līdz ar to jāsaka, ka mūžizglītībai ir milzīga nozīme mūsdienu mainīgajā pasaulē. Augstskolām ir izšķiroši svarīgi veicināt mūžizglītības un pielāgošanās spēju kultūru, nodrošinot iespējas turpināt izglītību, profesionāli pilnveidoties un sadarboties ar nozares partneriem. Tas ir īpaši svarīgi Industry 4.0 laikmetā, kad tehnoloģijas un darba prasības nepārtraukti attīstās. Mums ir jāseko līdzi trendiem un nemitīgi jāatjauno savas zināšanas.

Vai studenti pēc augstskolas šobrīd, Jūsuprāt, ir pietiekami sagatavoti profesionālajai dzīvei?

Katrā augstskolā tas noteikti ir individuāli. Mēs aktīvi sekojam līdzi mūsu studentu nodarbinātībai pēc augstākās izglītības iegūšanas un jāsaka, ka pašlaik šis reitings ir augstā līmenī. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka mēs ļoti fokusējamies uz nozarei nepieciešamajām zināšanām un cieši sadarbojamies ar vairākiem industrijas uzņēmumiem, tādā veidā iegūstot informāciju par to, kādas prasmes un zināšanas viņiem ir nepieciešamas. Šīs partnerattiecības sniedz studentiem vērtīgu praktisku mācību pieredzi, piemēram, prakses un kopīgas darba iespējas, kas palīdz viņiem attīstīt prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas, lai gūtu panākumus savā karjerā. Es uzskatu, ka iesaistīt industrijas pārstāvjus izglītības programmu veidošanā ir ļoti nozīmīgi, un es redzu, ka šobrīd to dara arvien vairāk augstskolu, tajā skaitā TSI. Liela daļa no mūsu inženierzinātņu studentiem sāk strādāt jau otrajā kursā, kas vēlreiz apliecina to, ka pieprasījums pēc inženieriem ir ļoti augsts. Es ticu, ka tāds tas saglabāsies arī turpmāk, tāpēc gan jauniešiem un uzņēmējiem, gan arī augstākās izglītības iestādēm tas būtu jāņem vērā.