Latvijā joprojām nav definētas ne prioritātes, ne mērķi, ne rīcības virzieni 2014. – 2020. gada plānošanas periodam, uzskata politiskā partija Latvijai un Ventspilij.

Eiropas Komisijas regulu projekti par kohēzijas politiku būs publicēti jau 2011. gada otrajā pusē, taču no Valsts kancelejas piedāvātā MK protokollēmuma projekta izriet, ka Latvijas prioritāšu definēšana tiks uzsākta tikai 2012. gadā, līdz ar to var nākties pieņemt EK regulas.

«Eiropas Savienībā šobrīd notiek 2014. – 2020. gada perioda plānošana un tiek izstrādāta Eiropas līmeņa Kohēzijas politika, kas būs par pamatu ES daudzgadu budžeta sadalei. Diemžēl Latvijā joprojām nav definētas ne prioritātes, ne mērķi, ne rīcības virzieni 2014. – 2020. gada plānošanas periodam, kas būtu iestrādājami kopējā ES Kohēzijas politikā un kas būtu paužami Latvijas pozīcijās. Jānorāda, ka Latvijas nozaru un Kohēzijas politikas nacionālās pozīcijas 2014. – 2020. gadam jau tiek paustas ES līmenī, neskatoties uz to, ka kopējā Latvijas pozīcija joprojām vēl nav definēta,» teikts vēstulē, ko partija nosūtījusi Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājam Augustam Brigmanim, Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājam Raimondam Vējonim un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

 Izvērtējot Valsts kancelejas sagatavoto Ministru kabineta protokollēmuma Nacionālā attīstības plāna 2007. – 2013. gadam izstrādes procesa, īstenošanas un novērtēšanas mehānisma izvērtējums un rekomendāciju izstrāde Nacionālajam attīstības plānam 2014. – 2020. gadam projektu, nācies secināt, ka joprojām netiek piedāvāts noteikt vadošo iestādi, kas būtu atbildīga par Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam izstrādi. Joprojām tiek piedāvāts vismaz četrām valsts institūcijām nodarboties ar viena dokumenta izstrādi – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju, teikts vēstulē.
Partija izteikusi arī virkni citu aizrādījumu un priekšlikumu.