«Izskatās, ka degvielu ieved nevis vairs kanniņām, bet jau cisternām,» tā pašreizējo situāciju raksturo E.Egle. Līdzīga situācija ir arī tabakas un alkohola tirgū. Akcīzes nodokļa iemaksas par alkoholu un tabaku liecina, ka nelegālais tirgus nozarē ir aptuveni 38 – 40 %, turklāt 80% no tā apjoma nav Latvijas teritorijā radītie viltojumi, tātad pārsvarā tā ir kontrabanda, stāsta E.Egle.

«Robežsargiem, kas palīdzētu Latvijai cīņā ar arvien pieaugošo kontrabandu, būtu jānāk no tādām valstīm, kurām vairāk vai mazāk ir pieredze šajā jomā, iespējams, no Somijas vai Vācijas,» stāsta E.Egle.

Iespēja piesaistīt citu valstu robežsardzi Latvijas robežu apsargāšanā pastāv pateicoties Eiropas Savienības (ES) līgumsaistībām. «Mēs esam ES dalībvalsts, Latvijas robeža ir ES robeža, un Latvijas tirgus ir ES iekšējais tirgus,» norāda E.Egle.

Šāda pieredze ir arī citās valstīs, kur sadarbība un pieredzes apmaiņa it notikusi un bijusi veiksmīga, stāsta E.Egle.

Iespējams, ka citu valstu robežsargu piesaistīšana sadārdzinās robežu apsargāšanas izmaksas, tomēr tas atmaksātos, jo ievērojami pieaugtu  valstī iemaksātais akcīzes nodoklis, uzskata LDDK ģenerāldirektore.

Daļa Latvijas robežsargu uz laiku varētu tikt palaisti atvaļinājumā, daļa varētu tikt aicināti piedalīties sadarbības projektā, darba grupās un operācijās, un pēc projekta noslēgšanās organizēt apmācības, lai padarītu efektīvāku Latvijas robežsargu darbu.