ZZS princips bijis nevirzīt ministru posteņiem cilvēkus, kuri vēlēšanās neguva atbalstu, kā arī par katru kandidātu vaicāt lielāko nevalstisko organizāciju viedokli. Taču Vienotība šo principu neesot ņēmusi vērā, kas, uzskata Aivars Lembergs, nav pareizi. Pilsoniskajai sabiedrībai, piemēram, esot būtiski iebildumi pret Lindu Mūrnieci un Sarmīti Ēlerti, preses konferencē sacīja Aivars Lembergs. Taču, ja sabiedrības viedoklis nesakrītot ar L.Mūrnieces, S. Ēlertes un Vienotības viedokli, tad «/../lai pilsoniskā sabiedrība stāv pie ratiem, tad viņa ir vienkārši nepareiza sabiedrība, un nepareizas pilsoniskas sabiedrības viedoklis ir ignorējams». ZZS neesot šajos procesos iejaukusies, kaut arī izteikusi savu viedokli.

Vēl viena principiāla atšķirība starp ZZS un Vienotību esot tā, ka Vienotības amatu kandidātos esot ievērots precīzs sadalījums starp Vienotībā ietilpstošajām trim partijām un diviem oligarhiem jeb ekonomiskajiem grupējumiem – pie tiem esot jāpieskaita Ventspils šakāļi un Soross. ZZS savukārt esot izvirzījuši kandidātus atbilstoši vēlētāju paustajai gribai un profesionālajai kompetencei. Tāpēc ministru krēsliem atkārtoti virzīti Raimons Vējonis un Jānis Dūklavs, savukārt Uldis Augulis esot ne vien ieguvis vēlētāju atbalstu, bet uzkrājis pietiekami lielu politisko pieredzi, tāpēc viņš esot gatavs uzņemties arī grūtāku posteni – vadīt Satiksmes ministriju. Tiesa, šim amatam izskatīta arī Kristīnes Krasovskas kandidatūra. Savukārt, vaicāts par viņa izteikumiem LNT, ka Visu Latvijai/ TB/LNNK atstāšana ārpus valdības ir pirmais solis, lai valdībā iekļautu Saskaņas centru, Aivars Lembergs atzinās, ka «neraudot tāpēc, ka Visu Latvijai nav valdībā», jo viņš pats uzaicinātu veidot valdību ZZS, Vienotību un SC bez jebkādiem nosacījumiem. Viņaprāt, valdības deklarācijā nav jābūt nevienai rindai par attieksmi pret noziedzīgajiem starpvalstu līgumiem Jaltā, Potsdamā, Teherānā, Molotova – Rībentropa vienošanos, jo tas viss jau esot bijis. Tagad valstij esot sociāli ekonomisks apdraudējums, kas jārisina. Savukārt valsts valodas statusu apdraudot Latvijas valdības, nevis opozīcijas attieksme – starpministriju saziņas valoda bieži esot angļu, nevis latviešu.