«Sarunas bija cieņpilnas un konstruktīvas, taču neviena pozīcijas patiesībā nav mainījušās,» pēc parlamenta spīkera Andreasa Norlena informēšanas par pagājušās nedēļas starppartiju sarunu rezultātiem žurnālistiem atzina Levēns.

Kā ziņots Norlens pirms nedēļas deva sociāldemokrātu līderim divas nedēļas laika, lai mēģinātu izveidot valdību, jo konservatīvo līderis Ulfs Kristersons, kam pirmajam tika uzticēta kabineta veidošana, sarunās cieta neveiksmi.

Levēns pavēstīja, ka vēl nav sācis oficiālas koalīcijas sarunas ne ar vienu no partijām, taču piebilda, ka sarunas ar citu partiju līderiem bijušas auglīgas, jo devušas iespēju izprast vienam otra pozīciju.

Sociāldemokrātu līderis tomēr atteicās izpaust, kādi jautājumi ir pārrunāti.

25.septembrī parlaments Levēnam izteica neuzticību, un šobrīd viņš ir premjera pienākumu izpildītājs.

Pēc 9.septembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām Zviedrijā faktiski izveidojies politiskais strupceļš. Nevienam no partiju blokiem nav vairākuma, un tas apgrūtina valdības veidošanas procesu.

Levēna vadītie sociāldemokrāti un «zaļie», kas veidoja līdzšinējo valdību, kā arī bijušo komunistu izveidotā Kreisā partija, kas Levēna mazākuma valdībai nodrošināja neoficiālu parlamentāro atbalstu, kopā vēlēšanās ieguva 144 deputātu vietas.

Savukārt opozīcijā esošā labēji centriskā Alianse, kuras sastāvā ir moderāti, Centra partija, kristīgie demokrāti un liberāļi, izcīnīja 143 mandātus.

Gan kreiso partiju neformālais bloks, gan labējo partiju Alianse paziņojuši, ka nesadarbosies ar galēji labējiem Zviedrijas demokrātiem (SD), kas ievērojami nostiprinājuši savas pozīcijas un kontrolē 62 no 349 parlamenta deputātu vietām.