Lūgumu atbrīvot no amatiem izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni un vides ministru Ķēstuti Navicku premjerministrs Sauļus Skvernelis prezidentei iesniedza trešdien. Iepriekš viņš norādīja, ka uzticas šiem ministriem un neuzskata, ka viņi slikti strādājuši, bet ar ministru nomaiņu vēlas dot jaunu impulsu reformām.

Dekrēti par izglītības ministri un vides ministru stājas spēkā no šodienas, bet par kultūras ministri - no 21.decembra. Kā norādījusi pati Ruoķīte-Jonsone, viņa lūgusi prezidentei laiku, lai pabeigtu iesākto kultūras stratēģijas izstrādi.

Līdz jaunu ministru iecelšanai prezidente izglītības un zinātnes ministra pienākumus uzticējusi pildīt satiksmes ministram Rokam Masjulim, bet vides ministra pienākumus - enerģētikas ministram Žīgimantam Vaičūnam.

Kā ziņots, par nodomu nomainīt trīs savas valdības ministrus Skvernelis paziņoja pirmdien, uzsvērdams, ka viņa lēmums neesot saistīts ar ar skolotāju streiku vai protestiem pret mežu izciršanu aizsargājamajās teritorijās. Izglītības un zinātnes ministres atlaišanai prezidente piekrita tūlīt, bet attiecībā uz abiem pārējiem ministriem gribēja dzirdēt argumentus un iemeslus.

Trešdien Grībauskaite tikās ar kultūras ministri un vides ministru. Izglītības un zinātnes ministri prezidente uz tikšanos nebija aicinājusi.

Turpinoties Lietuvas skolotāju neapmierinātībai ar septembrī ieviesto darba samaksas reformu, prezidente jau iepriekš izteica šaubas par izglītības ministres spēju panākt vienošanos ar protestējošajiem izglītības darbiniekiem un līdz ar to arī viņas spēju turpināt darbu amatā.
Ceturtdien īpašas steidzamības kārtībā Grībauskaite iesniedza Seimā likuma grozījumu projektu, kura nolūks ir atvieglot jaunās skolotāju darba samaksas sistēmas īstenošanu.

Šobrīd daļa streikojušo skolotāju atgriezušies darbā, bet citi vēl turpina streiku.

Saskaņā ar Lietuvas konstitūciju ministrus pēc premjera ieteikuma ieceļ un atlaiž valsts prezidents, kas apstiprina arī ministru demisiju.