Par to Rīgas pilsētas arhitekta kolēģiju informēja biroja Fletcher Priest Artchitects arhitekts Džonatans Kendals (Jonathan Kendall), iepazīstinot ar jaunā administratīvā centra būvprogrammu.
Plašāk par savu attīstības vīziju Latvijas Universitāte plāno stāstīt pirmdien, 26. janvārī, sacīja LU direktors Atis Peičs. Universitātes attīstībai ir pieejami ES fondu līdzekļi. Pašlaik tiek pieļauts, ka līdz 2014. gadam izdosies realizēt attīstības 1. posmu, kas paredz uz Torņakalnu pārvietot dabas zinātņu fakultātes, izņemot Fizikas fakultāti, kas atrodoties netālu, Zeļļu ielā. Pašlaik nav zināmas precīzas projekta izmaksas, jo ES nauda ir dalāma divās daļās — būvniecībai un aprīkojumam. Provizoriski, 1. posma realizācijai būšot nepieciešams piesaistīt 20 – 30 miljonus eiro.

Arī Rīgas pilsētai ir pieejami ES fondu līdzekļi, kas izmantojami infrastruktūras izveidei administratīvajā centrā. Līdz 2014. gadam apgūstami varētu būt 6 miljoni lati.

Kolēģija pozitīvi vērtēja, ka Torņakalns neveidosies vien kā ierēdņu rajons, un studentu klātbūtne to noteikti atdzīvinās. Tomēr gan arhitekti, gan klātesošie pašvaldības ierēdņi izteica bažas, ka līdz 2014. gadam var neizdoties apgūt ES līdzekļus. Kā atzina Rīgas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis, no attīstības vīzijas līdz būvatļaujai Latvijas normatīvu dēļ diez vai pietiks tikai ar vienu gadu. Arhitektu savienības priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs uzsvēra nepieciešamību krīzes laikā noņemt birokrātiskos šķēršļus. Steidzami būtu jāpieņem likums par publisko, privāto partnerību, kā arī arhitektūras politikas pamatnostādnes.

Db jau ziņoja, ka Torņakalnā 46 hektāros plānots izveidot Jauno Rīgas centru, kurā vienkopus atrastos pašvaldības struktūras, tiktu veidotas dzelzceļa stacija un autoosta, būvētas biroju un sabiedriskās ēkas, taptu mājokļi u.c. 2007. gadā Rīgas centra Torņakalnā pilsētbūvnieciskās vīzijas meta konkursā uzvarēja Fletcher Priest Artchitects, kas turpina pie detalizētas būvprogrammas izstrādes.