Taču recesijas laikā radies lielais budžeta deficīts, kas šogad varētu tikai nedaudz samazināties, sasniedzot 8,5% no IKP, licis atlikt eiro ieviešanu līdz 2014. gadam.Un pat šis termiņš saistoties ar zināmu risku, ja pēc oktobra vēlēšanām izveidotā jaunā valdība pārkāptu SVF noteiktās budžeta deficīta robežas, norādīts Ernst & Young pētījumā par eiro zonas ekonomisko prognozi.

Tomēr situācijas uzlabošanās ļāvusi starptautiskajai reitingu aģentūrai Fitch Ratings pārvērtēt Latvijas nākotnes vērtējumu un paaugstināt to no negatīva uz stabilu, proti uz BB+. Tomēr Latvijas reitingi vēl saglabājas zem investīciju kategorijas līmeņa, liecinot, ka joprojām pastāv risks, ka lēnās izaugsmes ietekmē varētu būt nepieciešams vēl vairāk samazināt valsts izdevumus, kas savukārt apdraudētu izaugsmes perspektīvas un kavētu parādu atmaksu, secināts pētījumā.

Bez tam, līdz ar banku likviditātes atjaunošanos starpbanku kredītprocentu likmes ir noslīdējušas līdz savam zemākajam punktam kopš 2005.gada, kamēr krājumu samazināšanās beigas norādot uz investīciju kāpumu. Šiem faktoriem līdz ar pakāpenisku patēriņa kāpumu vajadzētu palīdzēt nodrošināt ekonomikas izaugsmi 2011. gadā par 2,5% un 2012. gadā – tuvu 5%, neraugoties uz joprojām pārējās ES valstīs prognozēto kūtro ekonomikas atveseļošanos, prognozē Ernst & Young eksperti.

Tomēr, neraugoties uz ekonomikas atveseļošanos pirmajā pusgadā, IKP šogad, visticamāk, samazināšoties par 1,5%. Tādējādi šis būšot jau trešais gads pēc katras, kad Latvijā būs vērojams IKP samazinājums. Savukārt jauno automašīnu pārdošanas apjomu pieaugums trešajā ceturksnī liecinot par pirktspējas un aizņemšanās spēju atjaunošanos strādājošo iedzīvotāju vidū, neraugoties uz divu gadu ilgajiem algu ierobežojumiem sabiedriskajā un privātajā sektorā. Tas ļaujot arvien drošāk cerēt, ka nākamajā gadā situācija varētu uzlaboties.