«Valsts līmenī tiek prognozēts, ka visstraujāk attīstīsies apstrādes rūpniecība un transporta un sakaru nozares. Tas nozīmē, ka valstī parādīsies jaunas darba vietas ražošanā strādājošiem, lielākā daļa no jaunām darba vietām būs vidējas kvalifikācijas speciālistu amati, jo šajās nozarēs šīs profesijas veido vairāk nekā 50% īpatsvaru no kopējā nodarbināto skaita. Ja šīs nozares strauji attīstīsies, tad būs liels pieprasījums pēc inženiertehniskiem speciālistiem,» prognozēja Biruma.

Pēc viņas teiktā, situācija bezdarba jomā uzlabosies, ja attīstīsies tirdzniecība, jo šajā jomā esot vislielākais īpatsvars mazkvalificētām profesijām, kas ir gandrīz puse no šajā nozarē strādājošo skaita.

Viņa arī norāda, ka algu palielinājumus ietekmēs vairāki faktori gan konkrēto speciālistu pieprasījums darba tirgū, gan uzņēmuma kopējā attīstība, gan uzņēmuma personāla politika, gan kopējā ekonomiskā izaugsme. «Ja ekonomikā piepildīsies prognozētais 3,5% iekšzemes kopprodukta pieaugums, tad varam cerēt, ka kopumā valstī būs arī algu palielinājums, jo starp uzņēmumiem sāksies tā saucamie «talantu kari»,» atzina Biruma.

Patlaban pieprasīti ir programmētāji, inženiertehniskie speciālisti, kuri strādā ar jaunākajām, modernākajām tehnoloģijām, pārdošanas speciālisti, eksperti, labi vadītāji un citi amati, kas uzņēmumam var būtiski ģenerēt papildus ienākumus vai minimizēt izdevumu sadaļu. «Uzņēmumiem nākamais būs izaicinājumu gads, jo būs jāizšķiras par to, vai maksāt vairāk un noturēt labākos speciālistus vai meklēt un apmācīt jaunus. Kā viens, tā otrs variants prasīs papildus izmaksas, kuras, visticamāk, neviens nebūs ieplānojis. Vinnēs tas, kam būs veiksmīgāk izvēlēta un izstrādāta personāla politika,» uzskata personāla vadības eksperte.

Tāpat viņa prognozē, ka darba tirgū kopējais bezdarba līmenis turpinās samazināties. «Iemesli ir gan demogrāfiskā situācija, jo pensijā katru gadu aiziet vairāk strādājošo nekā jaunie darbinieki no skolām nāk vietā, gan atjaunojoties ekonomiskajai izaugsmei, kas stimulēs jaunu darba vietu izaugsmi,» norādīja Biruma.

Tai pat laikā lielā skaitā saglabāsies ilgstošie bezdarbnieki. «Bezdarbnieku profils ir diezgan atšķirīgs no tā, ko meklē darba devēji. Bezdarbnieku rindās ir ap 35% jauniešu ar dažāda līmeņa izglītību, bet bez darba pieredzes, daļa ir mazkvalificētu strādnieku, tādi kā palīgstrādnieki, kam ir tikai pamatizglītība, vai arī gados vecāki cilvēki, kuru kompetences patlaban nav un maz ticams, ka atkal būs pieprasītas,» skaidroja Biruma.

Pēc viņas ieteikuma, šiem cilvēkiem vienīgais risinājums ir aktīvi attīstīt tās kompetences, kuras ir pieprasītas darba tirgū. «Iespējas mācīties piedāvā gan Nodarbinātības valsts aģentūra, gan var pieteikties pie darba devējiem praksē. Ja nav vēlēšanās pašam kaut ko iet darīt, tad darbu atrast būs neiespējami,» uzskata personāla vadības eksperte.

«Nākamais būs izaicinājuma gads gan darba devējiem, gan darbiniekiem, gan arī tiem, kas aktīvi meklē darbu. Tirgus no darba devēju tirgus atkal mainīsies atpakaļ uz darba ņēmēju tirgu, bet tam nesekos algu kāpums. Visiem būs jāmainās, jāpielāgojas situācijai, jāmeklē jauni risinājumi. Tiem, kas spēs skatīties uz iespējām, nevis problēmām, nākamais gads būs veiksmīgs, jo iespēju būs ļoti daudz,» secināja Biruma.