To, ka strauji tuvojas vēlēšanas, varot just pēc ministriju vēstulēm Finanšu ministrijai. Piemēram, Kultūras ministrija no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lūdz piešķirt 240 000 latu Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles jumta remontam, bet Izglītības un zinātnes ministrija prasa 29 tūkstošus latu sporta centra Kleisti darbības nodrošināšanai. Latvijas Avīze atgādina, ka aizvadītā gada beigās līdzekļus neparedzētiem gadījumiem – pusmiljonu latu – valdība iedeva Latvijas Nacionālajai operai, lai tā varētu samaksāt nodokļu parādus. Tikai pēc tam, kad lēmums bija pieņemts, aktualizējās jautājums, vai vispirms tomēr nevajadzētu samazināt šīs kultūras iestādes administratīvos izdevumus un tikai pēc tam lūgt valdībai samaksāt iekrātos parādus.

Medijs arī akcentē - likumā ir norādīts, ka neparedzēts gadījums, kam būtu jāpiešķir nauda no valsts naudas maka, ir katastrofu un dabas stihiju seku novēršana un radīto zaudējumu kompensēšana, kā arī īpaši nacionāli nozīmīgi pasākumi.

Laikraksts kā vēl vienu gadījumu min to, ka vienā no pēdējām valdības sēdēm 1,4 miljoni latu kā neparedzēti tika piešķirti Vides ministrijai (Dabas aizsardzības pārvaldei), lai varētu izmaksāt kompensācijas tiem zemes īpašniekiem, kuru zeme atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, tāpēc ir aizliegta vai ierobežota saimnieciskā darbība. «Arī šis jautājums ir aktuāls jau sen, kompensācijas pamazām tiek maksātas, bet process notiek pārāk gausi, jo valsts budžetā trūkst naudas. Un tieši pirms vēlēšanām Vides ministrija nāk ar prasību par 1,4 miljoniem, lai gan 2010. gada budžeta izstrādes laikā šis jautājums netika izvērtēts. Izrādās, ka arī Vides ministrija nelasa likumu vai arī nevēlas zināt, ka kompensācijas nav dabas stihija vai īpaši nozīmīgs nacionāls pasākums,» piebilst Latvijas Avīze.