Viņus satrauc, ka tā rezultātā varētu tikt nosaukti kandidāti, kas attiecīgajiem amatiem neesot piemēroti. Īpašu ļaunumu tas varot nodarīt izglītības jomā.

«Viens no galvenajiem traucēkļiem Latvijas straujai un ilgtspējīgai attīstībai līdz šim bijis tieši apstāklis, ka izglītības nozares politisko vadību uzņēmušies cilvēki, kas nevis no sistēmas prasījuši ņemt vērā ilglaicīgās sabiedrības intereses, bet gan tie, kas centušies sabiedrībai uzstiept sistēmas intereses. Līdz ar to valstij piederošajai sistēmas daļai nav prasīts strādāt efektīvi un atbildēt par izlietotajiem valsts līdzekļiem,» teikts paziņojumā premjeram Valdim Dombrovskim (JL).

Nozaru pārstāvji izvirzījuši savus mērķus, kas būtu jāsasniedz izglītības sistēmā turpmāko četru gadu laikā. Proti, sabiedriskā sektora augstskolas jāvada kā uzņēmumi, to vadībai jābūt spējīgai pieņemt un atlaist speciālistus atbilstoši viņu spējām sniegt studentiem darba tirgum nepieciešamās zināšanas, kā arī jācentralizē augstskolu tīkls, attīstot iespējas iegūt izglītību reģionos.
Augstākās izglītības sistēmai esot jākļūst atvērtākai, dodot iespēju augstskolās strādāt ārvalstu speciālistiem neatkarīgi no viņu valsts valodas zināšanām. Savukārt privāto augstskolu sertificēšanas sistēma jāpadara stingrāka, lai varētu atsijāt institūcijas, kuras nodarbojas ar formālu diplomu izsniegšanu. Uzmanība jāpievērš arī profesionālajai izglītībai un citām lietām.

«Mēs uzskatām, ka par izglītības ministru jākļūst cilvēkam, kurš zina, kas ekonomikas attīstību virzošajām nozarēm ir vajadzīgs no izglītības sistēmas, kurš domā stratēģiski un ir spējīgs rīkoties ļoti izlēmīgi. Pastāv bažas, ka šajā postenī ieceļot cilvēku, kas pārstāv sistēmu, viņš vai viņa nespēs iziet ārpus sistēmā dominējošā domāšanas veida un korporatīvo interešu rāmjiem, kā tas diemžēl ir noticis līdz šim,» uzsver nozaru pārstāvji.