Šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja ģenerālprokurors Juris Stukāns. Viņš uzsver, ka Latvijā nav problēmu ar tiesisko regulējumu, bet gan tādas ir saistītas ar normu piemērošanas kvalitāti. 

"Tas nozīmē, ka izmeklētājiem, prokuroriem, tiesnešiem, advokātiem jānodrošina kvalifikācijas paaugstināšana atbilstoši šodienas ekonomikas un tehnoloģiju attīstības tendencēm," tā J. Stukāns. Viņš atzīst, ka ikviens cilvēks vēlas dzīvot labāk, it īpaši, redzot, kā dzīvo citi, un tāpēc ekonomikas attīstība arī nosaka noziedzības līmeni.

"Ja nebūtu bezdarba un atalgojums būtu atbilstošs ikkatra cilvēka ieguldījumam, tad arī noziegumu būtu mazāk, taču gadsimtos pierādīts, ka noziedzīgo nodarījumu izskaušana līdz nullei nav iespējama," skaidro J. Stukāns. Vienlaikus noziedzīgi nodarījumi skar arī turīgus ļaudis. Proti, prokuratūra nesen lēmusi par divu uzņēmēju un bijušās ministres kriminālatbildību iespējamā kukuļņemšanā saistībā ar vērienīgu projektu īstenošanu.

"Prokuratūra nevar šādas situācijas novērst, taču, parādot ātru un efektīvu rīcību, var atturēt citus cilvēkus no līdzīgu noziedzīgu nodarījumu veikšanas," uzsver J. Stukāns. Pēdējos 20 gados Latviju ir skāris emigrācijas vilnis, kurā uz ārzemēm ir devušies gan speciālisti, gan vienkārši strādnieki, un viņu vidū ir arī tie, kuri mūsu valstī bija veikuši nodarījumus. "Rezultātā iegūtais noziedzības līmeņa kritums tika panākts uz emigrācijas rēķina, vēl vairāk – daļa šo aizbraucēju noziedzīgus nodarījumus īstenoja ārzemēs," norāda J. Stukāns. 

Minēto iemeslu dēļ, rēķinot noziedzīgo nodarījumu attiecību pret 100 000 iedzīvotāju, noziedzības līmenis Latvijā ir saglabājies tādā pašā līmenī, kāds tas bijis pirms emigrācijas. Viņš arī norādīja uz pārsteidzošu faktu, ka Latvija ir viena no līderēm visā ES krimināllietu izskatīšanas ātrumā. 

Visu rakstu lasiet 24.novembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!