Viņš arī norāda - par budžeta samazinājumu – naudu var paņemt tur, kur tā ir, un tas sasaistāms ar strukturālām reformām.

«Negribu jaukties cita dārziņā, tomēr Igaunijā, ja atmiņa neviļ, ir palikušas 10 slimnīcas, un sistēma tomēr sekmīgi funkcionē Protams, nevienam negribas, ka taisni viņam ņem naudu nost, taču reformu nepieciešamība ir acīmredzama. Ja politiķiem būtu lielāka paļāvība uz sabiedrības uzticību, viņiem pietiktu drosmes pieņemt grūtus, nepopulārus lēmumus,» piebilst ministrs.

Viņš turpina, ka Igaunijā uzticības kredīts nekad nav valdībai noslīdējis zem 50%. Latvijā sabiedrības uzticība valdībai esot daudz zemāka, tā noraidot jebkādus – labus vai sliktus – lēmumus, ja tie nāk no politiķiem. A.Pabriks nenoliedz politiķu personīgo atbildību, bet tikai ar negatīvu noliegumu arī nevar panākt virzību uz priekšu.

Runājot par apvienības Vienotības pārtapšanu par vienu partiju, A.Pabriks norāda, ka pašlaik grūti runāt par tālāko izaugsmi, jo Vienotību veido trīs partijas, ja tālākas vienošanās procesam esot plus un ir mīnusi, ja katrā no partijām jau ir dažādi viedokļi, kā dzīvot tālāk. Tomēr ministrs neizslēdz vienas partijas izveidi. Bet esot jādzird argumenti, ar ko tas būs labāk nekā trīs partiju apvienībā.