Taču sliktā ziņa esot tā, ka pagaidām ekonomika neattīstās tik strauji, lai rastos tik daudz jaunu darba vietu, kā vēlētos.

«Protams, visaugstākais bezdarba līmenis, kā līdz šim ierasts, ir Latgalē. Piemēram, šonedēļ tas ir 22,2%. Tomēr gribu uzsvērt: tas nenozīmē, ka visas pašvaldības un pilsētas šajā rakursā vērtējamas vienlīdz slikti. Salīdzināsim kaut vai Daugavpili ar Rēzekni, divas lielas pilsētas vienā reģionā. Rēzeknē bezdarbs ir 22.9%, Daugavpilī – 12% Pat visdrūmākajā krīzes laikā Daugavpilī šis rādītājs ir bijis viens no zemākajiem valstī,» stāsta B.Paševica.

Viņa gan piebilst, ka vislabākā situācija ir Rīgas reģionā, šobrīd: 11% bezdarbs, zemākais bezdarba līmenis reģistrēts galvaspilsētā – 10%.

Runājot par bezdarbnieku pabalstu, B.Paševica uzsver, ka novembra dati liecinot, ka tikai 39,9 tūkst. cilvēku jeb 25% no visiem reģistrētiem bezdarbniekiem. Visi pārējie bezdarbnieki, kas ir vairāk nekā 122 tūkst., šobrīd esot palikuši bez bezdarbnieku pabalsta.

NVA vadītāja skaidro, ka lielākā sāpē esot ilgstošie bezdarbnieki, kas ir 37% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem. Vēl gada sākumā tie bijuši 16%. Savukārt visvairāk pakļautas bezdarbnieku riskam esot tā saucamās vienkāršās profesijas, galvenokārt palīgstrādnieki.

Prognozējot par nākamo gadu B.Paševica norāda: «Domāju, ka nejutīsim strauju bezdarba kāpumu, bet nesagaidīsim arī strauju situācijas uzlabošanos. Redziet, ekonomikas atveseļošanās gadījumā darba tirgus ietur pietiekami lielu inerci. Tāpēc virzība būs līdzīga šā gada tendencēm.»