Pērn darbā iekārtojušies par 36,5 tūkst. vairāk bez darba palikušo nekā 2009.gadā. Ievērojami pieaudzis arī ilgstošo bezdarbnieku skaits, kuri iekārtojās pastāvīgā darbā: ja 2009.gadā strādāt atsāka 5,14 tūkst. ilgstošo bezdarbnieku, tad pērn pastāvīgu darbu atrada jau četras reizes lielāks NVA klientu skaits – 22, 35 tūkst.

Visbiežāk pastāvīgajā darbā iekārtojušies vienkāršo profesiju pārstāvji (21%), kuru skaitā ir palīgstrādnieki, apkopēji, sētnieki, būvstrādnieki. Kā otrie minami pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (20%), kas ir mazumtirdzniecības veikala pārdevēji, pavāri, apsargi, pārdevēji – konsultanti.

Darba atrašanā veiksmīgākie pērn bijuši arī kvalificētie strādnieki un amatnieki (16%), proti, tādu profesiju pārstāvji kā celtnieki, šuvēji, atslēdznieki, ēku celtnieki, konditori, namdari, krāsotāji, elektriķi. Darbu pērn izdevies atrast salīdzinoši daudziem iekārtu un mašīnu operatoriem, izstrādājumu montieriem (13%) un citiem dažāda veida speciālistiem (9%).

«Iegūtās izglītības, profesijas un pieredzes loma darba meklēšanā šobrīd ir ievērojami palielinājusies. Lai konkurētu darba tirgū, darbiniekiem jāpilnveido gan savas zināšanas un prasmes, gan iegūtā kvalifikācija atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām,» uzsver NVA direktore Baiba Paševica.

2010. gadā NVA bezdarbnieku rindās pieteikušies par 40 tūkst. mazāk cilvēku nekā 2009.gadā. Jānorāda, ka no visiem 2010. gadā reģistrētajiem bezdarbniekiem tikai 47% pieteicās bezdarbnieka pabalstam.