Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien attaisnojusi bijušo Latvijas Universitātes (LU) rektoru Indriķi Muižnieku krimināllietā par pabalstu nelikumīgu izmaksu no darba aizejošajiem augstskolas darbiniekiem, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokurors lūdza atzīt Muižnieku par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā un piemērot 31 000 eiro sodu, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Prokuratūra iesniegs protestu, jo valsts apsūdzībai nav ne mazāko šaubu par personas vainu un lietas materiālos esot pietiekami pierādījumi Muižnieka vainai. Patlaban ir tikai atšķirīgs pirmās instances tiesas un valsts apsūdzības vērtējums par šiem pierādījumiem, norāda iestādē.

Pirmdien ir pieprasīts pilnais spriedums. Kad tiesa to sagatavos, tad arī būs skaidrs, kurā punktā konkrēti ir atšķīries valsts apsūdzības un tiesas viedoklis par personas vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, norādīja prokuratūrā.

Jau ziņots, ka pret Muižnieku sāktās lietas pamatā ir ar vairākiem darbiniekiem panāktā vienošanās par viņu profesionālās darbības ierobežojumu pēc darba attiecību izbeigšanas ar LU. Prokuratūra uzskata, ka rektors pārkāpis likumu, slēdzot šādu vienošanos, bet Muižnieks ir pārliecināts, ka darbojies likumīgi un augstskolas interesēs.

Saskaņā ar apsūdzību LU rektors 2019.gadā ar četriem darbiniekiem noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc pušu vienošanās. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības pēc savstarpējas vienošanās, atlaišanas pabalstu var izmaksāt 70% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša vidējās izpeļņas, taču LU rektors katram no šiem darbiniekiem apņēmās izmaksāt atlaišanas kompensāciju četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.

Tādējādi LU rektors, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, ar ko viņam piešķirtas ekskluzīvas tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumus par līgumu un vienošanās slēgšanu, tīši izšķērdēja LU finanšu līdzekļus, nodarot tai materiālos zaudējumus 63 379 eiro, uzskata prokuratūra.

Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, var piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Muižnieks iepriekš aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka ir darbojies likumīgi un LU interesēs. Par to, kā apgalvo Muižnieks, liecina 2020.gada janvāra Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmums atzīt bijušajiem LU darbiniekiem izmaksāto naudu par likumīgu, kā arī Valsts kontroles padomes 2021.gada aprīļa un 2022.gada maija lēmumi. Muižnieks uzsvēra, ka ir ieinteresēts, lai šī lieta tiktu pabeigta iespējami ātri tiesiskā, likumā noteiktā kārtībā.

Prokuratūra apliecinājusi, ka lieta sākta tieši pēc Valsts kontroles iesnieguma, jo konstatēta nelikumīga pabalstu izmaksa LU.

LETA iepriekš rakstīja, ka saskaņā ar Valsts kontroles revīzijā konstatēto diviem LU darbiniekiem, ar kuriem noslēgtas vienošanās par divu gadu profesionālās darbības ierobežojumu, nepamatoti izmaksāti 19 474 eiro.

Valsts kontrole tolaik par šiem secinājumiem vērsās ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, kura to pārsūtīja KNAB, kas savukārt lietā veica izmeklēšanu.

KNAB pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA no komentāriem atteicās, uzsverot, ka pēc lietas nodošanas prokuratūrai vairs nav šī kriminālprocesa virzītājs.

Muižnieks kā iestādes vadītājs ir vienīgā apsūdzētā persona kriminālprocesā. Amatpersonai drošības līdzekļi šajā procesā nav piemēroti.