Piemēram, dienesta stāvokļa izmantošana informācijas ieguvei, tendenciozas manipulācijas publiskajā telpā vai pat apzināta bezdarbība un laika vilcināšana savu mērķu sasniegšanai – šādi reideru darbības raksturo FinLaw Consulting valdes priekšsēdētājs Jānis Joksts, kurš Rīgas Stradiņa universitātē strādā pie doktora disertācijas tieši par reiderismu. «Reiderisma mērķi mēdz būt dažādi – sākot no aktīvu pārņemšanas un beidzot ar konkurentu novārdzināšanu, lai iegūtu monopolstāvokli tirgū,» norāda J. Joksts.

Noziegumu simbioze

Reiderisms kā tiesisks jēdziens Latvijā nepastāv, tādēļ arī nav viennozīmīgas interpretācijas – kas tas ir par noziegumu. Jebkurā gadījumā reiderisms nav salīdzināms ar skaidri identificējamiem pārkāpumiem, kā, piemēram, narkotiku tirdzniecību, zādzību vai miesas bojājumu nodarīšanu. «Reiderismam piemīt mainīgs un gandrīz katrā gadījumā atšķirīgs, individuāls raksturs, kuru ietekmē mērķa statuss, dažādi subjektīvie apstākļi, kā arī normatīvo aktu regulējums,» skaidro J. Joksts, uzsverot, ka reiderisma realizācijas mehānismi var būt visdažādākie, tomēr mērķis vienmēr ir viens un tas pats – kontrole pār izvēlēto uzņēmumu.
Nereti reiderisms atbilst Krimināllikuma 177. panttā minētajai krāpšanai, tomēr J. Joksts uzsver, ka mērķa sasniegšanai likumpārkāpēji var lietot visplašākās metodes. Reiderismu var uzskatīt par visdažādāko likumpārkāpumu simbiozi viena, konkrēta mērķa sasniegšanai.

Pārkāpumi kļūst sarežģītāki

Pēdējo gadu gaitā ievērojami sarucis primitīvu reiderisma gadījumu skaits, toties aizvien biežāk vērojamas sarežģītākas shēmas, norāda J. Joksts. Cietēju lomā ir prāvāki uzņēmumi – gan vietējās, gan starptautiskās kompānijas. «Sabiedrībai jāsaprot, ka, atvieglojot un paātrinot izmaiņu reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā, zemesgrāmatā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) u.c. reģistros, tas paver arī jaunas iespējas krāpniekiem īsākā laika posmā īstenot reideriska rakstura shēmas, kuru rezultātā zaudētie aktīvi tikpat ātri var tikt realizēti tālāk jau labticīgajam ieguvējam,» norāda J. Joksts, uzsverot, ka šī ir cena, kuru sabiedrība maksā par apkalpošanas tempu, ērtībām un servisu. Kā praktiskus piemērus J. Joksts min jau publiski apspriestus vairākus gadījumus. Hronoloģiski uzskaitījums sākas ar viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel iespējami pretlikumīgo pārņemšanu, Laimas un NP Foods kontu apķīlāšanu, kam seko pēdējais aktuālais notikums ap uzņēmumu Olainfarm. «Sekojot līdzi notikumu attīstībai ap pēdējo no pieminētajiem, jāsecina, ka atsevišķas puses realizē shēmas labākajās reiderisma tradīcijās,» saka J. Joksts.

Olainfarm piemērs

Viens no pēdējiem un arī sarežģītākajiem reiderisma gadījumiem Latvijā ir Olainfarm mantinieču un pilnvaroto personu strīds par tiesībām pārvaldīt uzņēmumu. Uzvārdi Mārcis Miķelsons, Pāvels Rebenoks un Mārtiņš Krieķis parādās ne tikai Olainfarm gadījumā, bet arī NP Foods lietā un Latvijas projektēšanas sabiedrības gadījumā.

«AS Olainfarm acīmredzami notiek subjektīva varas pārdale, ar dažādām metodēm personas tiek norobežotas no dalības lēmumu pieņemšanā, netiek nodrošināta darījumu caurskatāmība, lai gan par mantojuma tiesībām strīds vairs nepastāv. Tas var norādīt uz iespējamu varas sagrābšanu personīga labuma gūšanai – kamēr vieni likumīgie mantinieki tiek atstāti «aiz žoga», otri, iespējams, slēdz darījumus ar nosacījumiem, kas ir pretēji uzņēmuma un citu mantinieku interesēm, ar mērķi gūt personīgu labumu,» notiekošo skaidro J. Joksts, piebilstot, ka gadījumā, ja nodomi robežotos ar efektīvu aktīvu pārvaldību, citu mantinieku atstumšana no pārvaldības nebūtu nepieciešama.

Visu rakstu lasiet 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.