Rīgas dome atsakās no piedāvājumiem bērnudārzu rindu mazināšanaiLatvijas privāto pirmsskolu biedrība bērnudārzu rindu mazināšanai piedāvājusi Rīgas pašvaldībai izmantot esošos privātās pirmsskolas izglītības iestādes, tomēr pašvaldība šādam piedāvājumam nepiekrīt. Privātās pirmsskolas iestādes Varavīksne vadītāja Vineta Saulīte Db norādīja: «Ar Rīgas domi bijušas sarunas par to, lai vecāki, kuri dzīvesvietu deklarējuši Rīgā un kuru bērni nav iekļuvuši pašvaldības pirmsskolas iestādēs vietu trūkuma dēļ, varētu saņemt līdzvērtīgu dotāciju tai summai, kuru pašvaldība tērē par bērniem pašvaldības pirmsskolas iestādēs. Šādas dotācijas dotu iespēju vecākiem sūtīt bērnus privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs.» Viņa norādīja, ka tā palīdzētu nodrošināt pēc iespējas vairāk vietu pirmsskolas izglītības iestādēs. Tas būtu godīgi pret bērnu vecākiem, kā nodokļu maksātājiem. Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija liecina, ka pēdējā gada laikā Rīgas domes Īpašuma departaments nav izsludinājis nevienu iepirkumu jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai, tomēr ir bijuši vairāki iepirkumi bērnudārzu rekonstrukcijām. Pēdējais no jauna būvētais bērnudārzs ir Valdeķu ielā, kuru par 4.054 miljoniem latu kopš 2007. gada būvē kompānija SIA Merks. Rīgas domes Īpašuma departamenta preses sekretāre Liene Pētersone Db norādīja, ka Rīgas dome esot atvērta jebkuriem piedāvājumiem, kas nodrošinātu iespēju mazināt rindas uz vietām pašvaldības bērnudārzos, turklāt ir arī bijuši pozitīvi sadarbības piemēri - vēl nesen, atsaucoties uz Latvijas Privāto pirmskolu biedrības priekšlikumu, tika optimizēts topošā bērnudārza Valdeķu ielā 58 iekštelpu plānojums, kā rezultātā 2009. gada septembrī jaunajā dārziņā varēs uzņemt vairāk bērnu. «Taču kā rāda pieredze, ir situācijas, kad sākotnēji ļoti labā idejā atklājas virkne risku un problēmu vai arī priekšlikums ir ekonomiski neizdevīgs, tāpēc nākas no tā atteikties,» tā viņa.

Ātrāk negrib

Cits gadījums bijis ar uzņēmumu SIA Cramo, kas piedāvājuši Rīgas domei būvēt moduļu bērnudārzus, kas tiek plaši izmantoti Skandināvijas valstīs. SIA Cramo direktora vietnieks Ričards Batarags Db teica, ka moduļu bērnudārzu būvniecība nesanāk daudz lētāka, tomēr tos var uzbūvēt īsā laikā, tādējādi risinot bērnudārzu rindu problēmu. «Turklāt moduļu bērnudārzu ekspluatācijas laiks var būt līdz 25 gadiem,» tā viņš. R. Batarags norādīja, ka piedāvājumi būvēt moduļu bērnudārzus izteikti arī citām pašvaldībām, no kurām bijusi labvēlīgāka attieksme – par labu risinājumu bērnudārzu rindu mazināšanai SIA Cramo piedāvājumu atzinušas Carnikavas, Cēsu, Ķekavas, Siguldas un Ropažu pašvaldības, un pārstāvji no pēdējām trim pašvaldībām pat devušās uzņēmumam līdzi uz Skandināviju, lai iepazītos sīkāk ar piedāvājumu. Skandināvijā pašlaik tiek izmantoti apmēram 200 moduļu tipa bērnudārzu, un arī prasības Skandināvijas valstīs nav zemākas, kā Latvijā. Pašlaik gan, kamēr Rīgas dome noraida piedāvājumus, bērni, kuriem trūkst vietas pašvaldības bērnudārzos, ir spiesti vai nu algot auklītes, vai arī sūtīt bērnus privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās maksa ir apmēram 300 latu mēnesī par vienu bērnu. Jāpiebilst, ka SIA Cramo pērn gada beigās uzstādījis pirmās pārvietojamās moduļu mājas Katastrofu medicīnas centra vajadzībām, Alsungā – tas nozīmē, ka arī Latvijā moduļu sistēmas tiek praktizētas un ir derīgas dažādām vajadzībām.

Esot pārāk dārgi

L. Pētersone apstiprināja, ka Rīgas domes Īpašuma departamentā kādu laiku atpakaļ vērsās privātfirma, kas pašvaldībai par samaksu piedāvāja izīrēt tādus kā konteinerus - dzelzs kastes, kuras saliekot vienu pie otras, varot uzbūvēt ne tikai telpas birojiem, bet arī bērnudārzus. Ideja pašvaldībā neguva atbalstu vairāku būtisku iemeslu dēļ – Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā ir ierobežots skaits tik lielu, brīvu, neapbūvētu un neapgrūtinātu zemes gabalu, uz kuriem minētās moduļu būves varētu izvietot. «Turklāt, lai šādiem no konteineriem veidotu būvi nodotu ekspluatācijai, tajā no jauna jāizbūvē un jāierīko visas komunikācijas (gan ārējās, gan iekšējās), kas atkarībā no būves iespējamā novietojuma un ārējo komunikāciju pieslēguma vietām var izmaksāt vairākus desmitus tūkstošus latu,» tā L. Pētersone. Viņa arī norādīja, ka saskaņā ar Latvijas likumdošanu, šādi konteineri uzskatāmi par pagaidu lietošanas būvēm, kuru maksimālais izmantošanas laiks ir pieci gadi. R. Batarags gan vēstīja, ka arī Zviedrijā pagaidu būves tiek uzstādītas uz 5 gadiem, tomēr pēc 5 gadiem līgumu vajadzības gadījumā iespējams pagarināt. L. Pētersone uzsvēra, ka par 2000 kvadrātmetru plašu bērnudārzu pašvaldībai būtu jāmaksā apmēram 15 000 latu nomas maksa mēnesī, kas ilgtermiņā neatmaksājoties. Īpašuma departaments uzskata, ka lētāk un izdevīgāk ir veidot piebūves pie jau esošajām bērnudārzu ēkām, optimizēt iestāžu iekštelpu plānojumu, kā arī veikt esošo pirmsskolas izglītības iestāžu ēku rekonstrukciju.

Nomāt arī negrib

Privāto pirmsskolu izglītības iestāžu Remeos direktore Regīna Sakaite Db pastāstīja, ka īrē telpas, kas aprīkotas pirmsskolas iestādes vajadzībām, taču telpas ir pārāk lielas esošajam bērnu skaitam. Tāpēc iestādes vadītājas piedāvājušas Rīgas domei izskatīt jautājumu par iespēju nomāt telpas , lai bērni, kuri ir pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu rindās varētu apmeklēt privātu pirmsskolas izglītības iestādi, bet pašvaldība apmaksātu bērnu uzturēšanu. Pašvaldība gan atbildējusi, ka pašvaldībai nepieciešami līdzekļi četru pirmsskolas iestāžu remontam un atjaunošanai, tāpēc šāda sadarbība nav iespējama.