Veselības ministrija ir “uzgriezusi  muguru” Latvijas Onkoloģijas centram (LOC), vēža pacientiem, un LOC kā pēdējais gaidīs remontu nenoteiktā “nākotnes formātā”, šodien savu viedokli sociālajā tīklā Facebook.com paudis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš, asu kritiku veltot veselības ministram Hosamam Abu Meri par Latvijas Infektoloģijas centra būvēšanu un nespēju atrast līdzekļus LOC rekonstrukcijai.

Savā ierakstā A.Sīviņš asi kritizē veselības ministra Hosama Abu Meri “cirkulēšanu” pa ārzemju komandējumiem un kāpšanu partijas Vienotības “Everestā”, kas, viņaprāt, ir viens no iemesliem, kāpēc ministram nepietiek enerģijas kritiski samilzušo iekšējo problēmu risināšanai. A.Sīviņš ministram pārmet arī nespēju uzņemties politisko atbildību un atkāpties, tā vietā ar RAKUS padomes starpniecību būtībā atlaižot valdes priekšsēdētāju Normundu Staņēviču, kā arī vēlāk pašas padomes vadītāju Edgaru Labsvīru. 

“Žēl, ka ministra kungs nebija spējīgs uzņemties politisko atbildību un atlaist arī pats sevi. Bet ko var gaidīt no privātās iestādes endoskopista, kurš nekad neko nav vadījis, neko vairāk par ārsta sertifikātu nav ieguvis? Galvenais viņa sasniegums ir tas, ka visu sevi sevi ir ieguldījis, lai uzkāptu Jaunās Vienotības “Everestā” un partija viņu atalgoja ar VM ministra vakanci. Neko nevar gaidīt! Tikai baudīt viņa plašo smaidu, viņa populisma izvirdumus, viņa “cirkulēšanu” pa ārzemju komandējumiem (kur ministrs dibina kontaktus ar Tuvo Austrumu medicīnas speciālistiem, uzstājās kā antimikrobiālās rezistences “speciālists”… Un tas viss par nodokļu maksātāju naudu!” tā par situāciju un veselības ministru savā profilā raksta A. Sīviņš.   

“Tikai loģiski, ka ir izveidojusies situācija, kad Latvijā onkoloģiskie pacienti spiesti gaidīt neadekvāti ilgu laiku gan uz staru terapiju, gan uz ķīmijterapiju. Klīniskās Universitāšu slimnīcas, ņemot vērā pieaugošu pieprasījumu un neadekvātu valsts finansējumu, nespēj nodrošināt staru un ķīmijterapijas pieejamību, atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām,” pauž A. Sīviņš. Viņš iecerējis rekomendēt katram onkoloģijas pacientam, kuram valsts nespēj nodrošināt savlaicīgi uzsākto ārstēšanu, rakstīt un adresēt vēstuli Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam un Tiesībsargam.

Pēc A.Sīviņa sacītā, jāsecina, ka ārsti pašreiz nostādīti absurdā situācijā, jo ikdienā viņi ir tie, kuri skatoties pacientiem acīs un spiesti skaidrot, kāpēc ir tik ilgi jāgaida, lai uzsāktu vēža ārstēšanu, kāpēc nevar to nodrošināt. Bet tikmēr Veselības ministrijas ekspertu uzdotais paredzot Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdei pašai atrast finansējuma avotu LOC rekonstrukcijai. Atšķirībā no Latvijas, attīstītajās ES valstīs onkoloģija, vēža slimību profilakse un ārstēšana ir prioritāte. Latvija esot priekšpēdējā vietā Eiropas Savienībā (ES), vērtējot to, cik valsts atvēlot viena onkoloģiska pacienta ārstēšanai gadā: “Ļoti objektīvs rādītājs, kas atspoguļo attieksmi valstiskajā līmenī!” tā A.Sīviņš.