«Vienošanās par fizisko personu maksātnespējas procesa regulējumu ir panākta, tomēr joprojām ir daudz Maksātnespējas likuma normas, kas būtiski jāpilnveido. Uzskatu, ka agrāk vai vēlāk tās tiks grozītas, iespējams, pat vēl pirms Maksātnespējas likuma stāšanās spēkā,» tā Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes loceklis Māris Sprūds.

Viņš Db.lv minēja pāris normas, pie kurām vēl noteikti jāstrādā. Tostarp viņš par neloģisku uzskata ir Maksātnespējas likuma 99.panta 2.daļu, kas paredz, ka kreditoram ierosinātās maksātnespējas lietas ietvaros ir jāatmaksā parādnieka samaksātais parāds, ja trīs mēnešu laikā vēl kāds cits kreditors iesniedz maksātnespējas pieteikumu un tā rezultātā šim parādniekam tiek pasludināta maksātnespēja.

Tāpat nav pieļaujama jaunā Maksātnespējas likuma norma, kas paredz, ka kreditoriem būs iespēja atcelt maksātnespējas administratoru no darba pienākumu pildīšanas un tā vietā izvēlēties sev vēlamu administratoru. Līdz šim pastāvošā kārtība paredz, ka maksātnespējas administratoriem ierosinātās lietas tiek piešķirtas rindas kārtībā.

Ja šādas likuma normas stāsies spēkā, tad noteikti praksē veidosies situācijas, kad administrators tiek atcelts pat tad, ja viņš godprātīgi veic savu darbu, bet tas nesaskan ar atsevišķas grupas interesēm, lai gan atbilst parādnieka interesēm.

Piemēram, administrators tiesā apstrīd darījumus, kas pretēji maksātnespējīgā parādnieka interesēm ir noslēgti lielāko kreditoru interesēs, kuriem attiecīgi ir iespēja lemt par maksātnespējas administratora atcelšanu no pienākumu veikšanas. Tādejādi administrators var tikt atcelts un lielākie kreditori nolīgst sevis izvēlētu administratoru, kas rīkojas atsevišķu kreditoru, nevis kreditoru kopuma vai parādnieka interesēs.

«Paredzu, ka Maksātnespējas likumu būs pakāpeniski un regulāri jāpilnveido, turklāt pielāgojot to Civilprocesa likuma normām, kas uz patreizējo brīdi vēl nav izdarīts,» tā M. Sprūds. Viņš arī norāda, ka ir būtiski, lai uzlabojumi Maksātnespējas likumā tiek veikti konstruktīvi un profesionāli, sabalansējot visu iesaistīto pušu intereses, atbilstoši likuma izvirzītajam mērķim. Iespējams, labākais laiks, lai atgrieztos pie likuma normu pilnveidošanas, ir pēc Saeimas vēlēšanām.