Esot jābūt skaidri noteiktām prioritātēm, kas ir tās darbības jomas un uz kādiem rezultātiem ir jātiecas, jo tikai tad varēsi zvērtēt, kas jādara, lai šos nospraustos mērķus sasniegtu.

Viņa arī skaidro, ka sociālais budžets prasa lielus izdevumus, taču esot jāmeklē citi ceļi kā atbalstīt cilvēkus un piedāvāt viņiem darbu, jo, piemēram, īslaicīgie darba piedāvājumi neko nedodot. Šāda politika neesot ilgtspējīga.

Mehāniskā griešana valstij nozīmējot arī iešanu vēl tālāk bezdibenī, jo no apgrozīja tiks izņemts vairāk naudas un līdz ar to, tas atstās iespaidu arī uz biznesu.

Kopumā I.Sudraba uzsver, ka šāda veida mazināšana ir īslaicīgs prieks un tā neesot domāšana ilgtermiņā. Arī runājot par starptautiskajiem aizdevējiem, viņa norāda, ka ir jābūt noteicējiem savā valstī un arī pie aizdevējiem ir jādodas ar konkrētu programmu, jo un kā var izdarīt, bet patlaban neesot ko uzlikt viņiem uz galda. Latvija nevarot piedāvāt konkrētu plānu, kurā būtu norādīts, kad un cik tā varētu atdot aizdevējiem. Tas liecinot arī par vājumu un nespēju paust savu viedokli.