(Foto: vp.gov.lv)Tiesībsargs Romāns Apsītis ir pabeidzis pirms gada sākto pārbaudi par to, cik tiesiska ir soda piemērošana gadījumos, kad ātruma pārkāpšanu fiksējis fotoradars. Pārbaudē secināts, ka, piemērojot sodu pēc tam, kad pārkāpums fiksēts ar fotoradaru, var tikt pārkāpti tiesību pamatprincipi — tiesiskās paļāvības un vienlīdzības princips, kā arī nevainīguma prezumpcija. Tas savukārt var būtiski aizskart personas cilvēktiesības, tāpēc tiesībsargs aicina Iekšlietu un Tieslietu ministriju to novērst, izstrādājot grozījumus normatīvajos aktos, raksta laikraksts Diena.

Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) ir paredzēta atbildība par braukšanas ātruma neievērošanu, bet Ceļu satiksmes likumā (CSL) noteikts: «Ja pārkāpums fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, par to bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols — lēmums.» Trīs dienu laikā protokolu nosūta transportlīdzekļa īpašniekam vai reģistrācijas apliecībā norādītajam auto turētājam.
Tiesībsargs uzskata, ka šāds formulējums nav saskaņā ar vispārējiem cilvēktiesību principiem. Valsts policijas (VP) darbiniekam, konstatējot, ka ar fotoradaru fiksēts pārkāpums, ir pienākums noskaidrot pārkāpumu izdarījušo personu. Neveicot izmeklēšanu, objektīvi nav iespējams konstatēt pārkāpumu izdarījušo personu, tādējādi iespējami gadījumi, kad tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija — par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu sodīta persona, kas pārkāpumu nav izdarījusi, teikts tiesībsarga atzinumā.