No kopējā ceļotāju skaita 32% ir tūristi no Latvijas, bet 68% – ārvalstu viesi. Valstī kopumā otrajā ceturksnī tūristu nakšņojumu skaits sasniedzis 909,6 tūkst., kas ir par 7% vairāk nekā pērn gada otrajā ceturksnī, bet Jūrmalā nakšņojumu skaits sasniedzis 115,6 tūkst., kas ir par 15,8% vairāk nekā laikā no aprīļa līdz jūnijam gadu iepriekš. Tūristi Jūrmalā vidēji uzkavējušies 3,5 naktis.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda, ka salīdzinājumā ar visā Latvija tūrisma mītnēs apkalpoto tūristu skaitu esot redzams, ka Jūrmalā apkalpoto tūristu un nakšņojumu skaits, kā arī viesu uzturēšanās ilgums palielinājies daudz vairāk nekā Latvijā kopumā. Pēc viņa domām, tas apliecinot to, ka arvien pieaugot veselības tūristu skaits, kuri kūrortpilsētā izmanto kūrortrehabilitācijas un spa pakalpojumus, kā arī uzņēmumiem pievilcīgs šķietot Jūrmalas piedāvājums darījumu tūrismā.

«Pārliecināmies, ka mūsu piedāvātie veselības un darījumu tūrisma produkti ir eksportprodukti ar augstu pievienoto vērtību, konkurētspējīgi Baltijas valstīs un Eiropā un tiem nav sezonalitātes problēmu, līdz ar to ar šiem produktiem tūrisma industrija spēj konkurēt, darboties un attīstīties visu gadu, » norāda G. Truksnis. To apliecinot dati, kas rāda, ka vislielākais noslogojums pirmajā pusgadā bija kūrorta rehabilitācijas centros (44,7%), kūrortviesnīcās (35,3%) un viesnīcās (16,2%).
Salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni lielākais tūristu pieplūdums ir bijis no Uzbekistānas, kas ir deviņas reizes lielāks nekā pagājušajā gadā, palielinājies tūristu skaits no Izraēlas (+61%), Vācijas (+46%), Dānijas (+43%), Ukrainas (+42%), Lielbritānijas (+28%) un Krievijas (+25%).

Tradicionāli visvairāk laika Jūrmalā pavadījuši tūristi no Baltkrievijas – vidēji 16 diennaktis – nākamie ir tūristi no Vācijas – 6 diennaktis – un no Latvijas – 4,5 diennaktis.  Turklāt no Izraēlas, Francijas, Lielbritānijas, Šveices, Uzbekistānas un Skandināvijas valstīm tūristi Jūrmalā uzturas vidēji divas diennaktis.