«Rēzeknes uzņēmējus ļoti aizskar dažu Latvijas politiķu paziņojumi, ka Latviju vajag attīstīt Rīgā un 100 kilometru rādiusā ap to, bet Latgale - ja izdzīvos, tad labi, bet, ja iznīks, tad vēl labāk. Mūsu sajūta ir cita - netraucējiet mums un mēs strādāsim un izdzīvosim,» uzsvēra Rēzeknes Uzņēmēju biedrības vadītājs un AS Rēzeknes autobusu parks (RAP) prokūrists Vasilijs Smuļs.

Viņš uzsvēra, ka valsts pārvaldei nav ekonomiskās politikas - valdība pieņem MK noteikumus, bet neatbild par sekām, kā šie noteikumi ietekmē nozaru darbību. Turklāt MK noteikumi tiekot izdoti, nezinot situāciju nozarēs un neizprotot konkrētos uzņēmējdarbības veidus.

«Piemēram, pasažieru pārvadājumu jomā - divarpus gadus notika konkursi, bet tagad tiesa atzinusi, ka šie konkursi bija prettiesiski. Ierēdņi par to, ka 15 pārvadājumu uzņēmumi nokļuva cietušo lomā, neatbild,» skaidroja Smuļs.

Viņš piebilda, ka starp cietušajiem bija arī RAP - uzņēmumam palika 27 autobusi, kurus nevarēja izmantot. «Bagātākā Eiropas Savienības (ES) valsts Luksemburga autobusus noraksta 19 gadu vecumā. Acīmredzot Latvija ir visbagātākā valsts pasaulē, jo šeit autobusi jānoraksta astoņu gadu vecumā,» ironizēja Smuļs.

Ja ministrijām būtu jāatbild par nozaru ekonomisko darbību, tad MK noteikumi tiktu pieņemti pavisam savādāki, uzskata uzņēmējs. «Bieži vien tiek izvirzītas bezjēdzīgas prasības, lai lobētu kādu konkrētu nelielu nozari, piemēram, prasība uzstādīt kondicionierus visos autobusos, kas veic pārvadājumus pa lauku ceļiem. Šiem autobusiem ir pieturas ik pēc piecām-septiņām minūtēm, durvis tiek atvērtas, un loģiski, ka kondicionieris nedarbojas, bet tam ir jābūt,» skaidroja Smuļs.

Tāpat Smuļs par bezjēdzīgu uzskata visu RAP autobusu aprīkošanu ar pacēlājiem invalīdiem. Pacēlāji ir ļoti dārgi, bet tos neviens neizmanto, jo vienkārši nav tik daudz invalīdu.

Smuļs uzskata, ka valstī būtu jāievieš uzņēmējdarbības kvotu sistēma, pretējā gadījumā tiek veicināta ēnu ekonomika. «Tāds piemērs - pilsētā darbojas viens riepu maiņas serviss un normāli nopelna. Kaimiņš skatās, skatās - un arī uztaisa servisu, lai pelnītu. Divi vēl kaut kā tiek galā, bet tad, kad uzrodas trešais un ceturtais serviss, tad vai nu uzņēmējiem jāsāk strādāt pelēkajā sektorā, nemaksājot nodokļus, vai arī jābankrotē, jo klientu vairs visiem nepietiek,» skaidroja Smuļs.

Pārtikas ražošanas, tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma SIA Ēdināšanas serviss un viesnīcu uzņēmuma SIA Grand Latgale īpašnieks Donāts Vanags uzsver, ka savulaik tika ieviestas pārāk striktas un bezjēdzīgas ES prasības uzņēmumos.

«Piemēram, prasība pēc nerūsējošā tērauda galdiem pārtikas ražošanas cehā, kuru iegādei tika ņemta nauda bankā, un tas ievērojami sadārdzina produkcijas pašizmaksu. Ierēdņi paši tagad atzīst, ka vismaz 20 gadus varēja palikt arī alumīnija galdi, jo to pieļāva pārejas noteikumi. Tāds iespaids, ka Latvijas klerki visas prasības nemaz līdz galam neizlasa, bet pieprasa to ieviešanu,» uzsvēra Vanags.

Viņš uzskata, ka tad, ja savā biznesā saimniekotu tā kā valdība, jau pēc pusgada bankrotētu un tāpat bankrotētu jebkurš cits uzņēmējs.

«Valsts prioritātei ir jābūt iedzīvotāju labklājībai, un šim mērķim ir nepieciešama nauda, bet naudu valstij dod uzņēmēji. Tāpēc valstij ir jārada apstākļi, lai uzņēmēji varētu strādāt un pelnīt naudu,» uzskata Vanags.

Būvniecības uzņēmuma SIA Veidņi būvē direktors Vladimirs Ņesterovs piebilda, ka visiem - gan uzņēmējiem, gan valdībai - ir jāstrādā ar atbildību un tad arī būs rezultāts.

«Uzņēmējiem ir labi redzams, ar kādu atbildību valdība izturas pret savu darbu un saviem solījumiem. Ir tāds labs sakāmvārds - bērniem nav jāstāsta, kā dzīvot, bet jārāda. Šodien valdošie stāsta, ka jācīnās pret korupciju, - ļoti labi, mēs esam par, taču parādiet, kurš no jums pret to cīnās,» aicina Ņesterovs.

Viņš sacīja, ka ļoti daudzi uzņēmēji ņem piemēru no tiem, kas atrodas pie varas. «Ja maksājam nodokļus, tad arī vēlamies saprast, kā šie nodokļi tiek izmantoti. Diemžēl patlaban ir tāds priekšstats, ka neatkarīgi no tā, kādas partijas atrodas pie varas, nekas nemainās,» sacīja Ņesterovs.

Viņaprāt, tik mazā valstī kā Latvija varētu dzīvot ļoti labi, piesaistīt investorus, taču, lai tā būtu, nedrīkst jaukt savu privāto biznesu ar valsts ekonomiku. Ņesterovs uzskata, ka katram ministram jābūt speciālistam savā jomā - ekonomikas ministram jābūt ministram, nevis marionetei, tāpat arī iekšlietu un citiem ministriem, jo šiem cilvēkiem jāveic visatbildīgākais darbs valstī.

«Darāmā patlaban ir ļoti daudz, krīzes sekas jānovērš visiem kopā. Diemžēl šodien tiek darīti nevis galvenie darbi, bet tie vienkāršākie, tie, kas neved pie nozīmīga rezultāta. It kā darīts tiek daudz, process notiek, taču tāds iespaids, ka valdība dzīvo procesā un nav vērsta uz rezultātu. Katrus četrus gadus ir nepārtraukts process, bet rezultāta kā nav, tā nav,» uzskata Ņesterovs.