Andris Šķēle, Tautas partijas līderis, Par labu Latviju valdes loceklis

Starptautiskā aizdevuma programmu iespējams mainīt, tikai ievērojot noteiktu procedūru un kārtību. Sarunas ar aizdevējiem nebūs tās vieglākās, un pašreizējā valdība jau ir aizņēmusies ievērojamus līdzekļus un uzņēmusies saistības. Tomēr Valsts kasē nevajadzētu turēt lieku naudu, ko valsts ir aizņēmusies par dārgu naudu. Tātad pirmkārt situācijā, kad valstī naudas trūkst, nav pieļaujams tas, ka tā vienkārši stāv. Tādēļ ar tādu pašu mērķi – finanšu tirgus stabilizācija – caur bankām šo naudu vajadzētu novirzīt tautsaimniecībai.

Dzintars Zaķis, Jaunais laiks Saeimas frakcijas vadītājs, Vienotības valdes loceklis

Starptautiskā aizdevuma programmu noteikti jāturpina, bet jautājums ir par to, kādā apmērā. Ja tautsaimniecība turpinās atgūties tāpat kā pašlaik vai vēl labāk, tad programmu var pārskatīt. Mums šī nauda bija pieejama par ļoti labiem procentiem, protams, mums bija jāveic arī noteikti mājasdarbi. Tomēr, ja tirgū būs pieejami arī lētāki finanšu līdzekļi, tad var apspriest arī aizdevuma pārkreditēšanas iespēju. Tomēr valsts parāds pats par sevi nav nekas slikts, jo tāds ir pilnīgi visām valstīm, jo tās aizņemas attīstības vārdā.

Roberts Zīle, Tēvzemei un brīvībai/LNNK līderis

Tie, kuri apgalvo, ka aizdevums Latvijai nav nepieciešams ir vai nu vieglprātīgi vai diletanti. Tomēr startautiska aizdevuma programmā ir lietos, ko varētu mainīt. Neskatoties uz to, galvenie uzsvari paliks tie paši – jāveic strukturālās reformas, jāpārnes nodokļu slogs no darba spēka uz kapitālu, ja tas ir iespējams un jāattīsta sociālā spilvena pasākumi. Diskusijas par valūtas devalvāciju ir pilnīgi liekas, ko apstiprina arī tas, ka Igaunija ir pieņemta eirozonā. Citu iespēju aizņemties Latvijai nav daudz, jo interese par Latvijas emitētiem vērtspapīriem finanšu tirgos nav liela.

Ainārs Šlesers, LPP/LC līderis, Par labu Latviju valdes loceklis

Kad kritizēju esošo vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, es nerunāju par vienošanās pārtraukšanu ar aizdevējiem. Runa ir par vienošanās pārskatīšanu. Mums ir jāsēža pie sarunu galda ar SVF, jo jebkuru līgumu var uzlabot. Ir jāpanāk, ka aizdevēji mīkstina pozīciju par nodokļiem. Ja mums nākamajā budžetā ir jāsamazina pusmiljards, kādus 200 miljonus mēs varak iegūt, samazinot valsts aparātu, ministriju skaitu, bet pārējos 300 miljonus budžetā ienesīs ekonomika, kad mēs mainīsim nodokļu politiku. Esmu pārliecināts, ka pēc vēlēšanām mēs spēsim panākt vienošanos ar aizdevējiem.

Raimonds Vējonis, Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs

Šobrīd vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu ir spēkā un es personiski nedomāju, ka šī aizņēmuma programma būtu jāpārtrauc, lai gan oficiāla lēmuma ZZS par to nav. Runa varētu būt tikai par vienošanās nosacījumu maiņu, gan panākot, ka nav jāceļ nodokļi, gan samazinot procentmaksājumus par neizmantoto aizdevuma summu, to pārvēršot kredītlīnijā. Reāli SVF ir vienīgais veids, kā Latvijai tikt pie finanšu līdzekļiem, jo aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos būtu apgrūtināta. To pierāda arī citu Eiropas valstu pieredze. Latvijai ar savu iedragāto ekonomiku aizņemties citur būtu maz iespēju.

Jānis Urbanovičs, Saskaņas centrs

Starptautiskā Valūtas fonda nauda Latvijai ir vajadzīga un būs vēl ilgi vajadzīga. Ar lētāku naudu no starptautiskajiem aizdevējiem Latvijas ekonomikai būs daudz lielākas iespējas drīzāk nostāties uz kājām. Mēs negribam boļševistiski saraut attiecības ar SVF, tādēļ es pat negribu spekulēt par jautājumu, vai ir iespējams aizņemties citur. Esošā aizņēmuma programma ir turpināma, bet koriģējama. Jau šobrīd Saskaņas centrs kopā ar ekspertiem lāčo pa SVF memorandu un uztur dialogu ar fonda cilvēkiem. Šī darba rezultātā jau jūlija vidū mēs varētu piedāvāt savu ceļa karti, kā valdībai būtu jāturpina sarunas ar aizdevējiem.