Viņš arī norāda, ka, pirmkārt, valsts budžets esot latos, un arī fiskālie instrumenti, un, iespējams, ko valsts piedāvā, esot latos. Līdz ar to K.Āboliņš neredzot nekādu pamatu apgalvot, ka jebkādas valūtas kursa izmaiņas varētu palielināt valdības iespējas īstenot fiskālus stimulus. Budžeta deficīta griesti tāpat būšot jāievēro.

Savukārt, runājot par valsts vērtspapīru izsolēm, K.Āboliņš uzsver, ka ir vērojama tirgus uzticības atgriešanās. Kredītrisks, ieguldot valsts parādzīmēs, tiekot vērtēts krietni zemāk nekā pirms gada. Arī uzticamība lata stabilitātei esot ievērojami lielāka.
Izsolēs piedaloties arī solītāji, kuri nav Latvijas rezidenti, bet pamatā tie tomēr esot vietējie, piemēra, vietējās bankas.

«Ekonomika sāk atkopties, arī reitingu aģentūras sāk Latviju novērtēt pozitīvāk. Investoru apetīte attiecībā uz potenciāliem ieguldījumiem Latvijā varētu pieaugt. Šobrīd svarīgākais, manuprāt, ir nevis tieša sadarbība ar kādu investoru, bet gan spēles laukuma sakārtošana. Stabilitāte ir tas, kas investoriem ir svarīgākais,» skaidro K.Āboliņš.