Db.lv jau rakstīja, ka Ventspils brīvosta pētījumā ieņem piekto vietu kā nākotnes vai perspektīvākā zona, kā arī 5.vietu kā labākā ostas zona 2010./2011.gadā. Savukārt investoru nosauktās kvalitātes, kas likušas izšķirties par labu Ventspilij, ir pretimnākšana, precizitāte un labvēlīga nodokļu politika. Kā vienu no argumentiem par labu ambiciozajam apgalvojumam Ventspils Brīvostas pārvalde nosauc prāmju kustības attīstību Ventspilī, izveidojities par prāmju satiksmes centru Latvijā. Pagājušajā gadā Ventspils ostai piesaistīts jauns operators – kompānija Finnlines, nodrošinot kravas un pasažieru pārvadājumu uz Sanktpēterburgu. Kompānija Scandlines 2010.gada nogalē līnijai Ventspils – Nīneshamne norīkoja jaunu, 2009.gadā ražotu, lielākas ietilpības prāmi, kas var uzņemt ap 120 treileru un līdz 500 pasažieru. Šobrīd no Ventspils piecas reizes nedēļā ar prāmi var nokļūt Nīneshamnē Zviedrijā, divas reizes – Trāvemindē Vācijā, divas reizes -Sanktpēterburgā Krievijā.   2010.gadā prāmju līniju pasažieru skaits palielinājies par 16% salīdzinājumā ar 2009.gadu, vieglo auto skaits – par 29%, kravu – par 43%. Šogad Ventspils Brīvosta sāks interesanta tūrisma reģiona Gotlande – Ventspils – Sāremā izpēti prāmju satiksmes piemērotībai. Izpēti līdzfinansēs Interreg fonds.

Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2010.gadā bija 24,8 miljoni tonnu, kas ir par 6,85% mazāk nekā 2009.gadā. Lielākais kritums kravu apgrozījumā ir lejamkravām – par 19%, kas ir izšķiroši negatīvi ietekmējis kopējo ostas apgrozījumu. Savukārt pieaugums, salīdzinot ar pērno gadu, vērojams beramkravu (par 12%) un ģenerālkravu (par 37%) jomā.

Lejamkravu apgrozījuma kritums galvenokārt skaidrojams ar SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījuma kritumu. Ja 2007.gadā termināla kopējais kravu apgrozījums bija 14,8 miljoni tonnu, tad 2010.gadā – 9,3 miljoni tonnu, katru gadu samazinoties par apmēram 2 miljoniem tonnu, kas arī iespaidojot kopējos brīvostas kravu apjoma rādītājus.