Laikraksts norāda, ka, kaut Latvijas paviljons pasaules valstu izstādē izceļas gan ar vizuālo noformējumu, gan ar ideju – jaunās tehnoloģijas dod iespēju cilvēkiem lidot –, valsts iestādes, pašvaldības un arī uzņēmēji Latvijas paviljonu faktiski nav izmantojuši par platformu attiecību veidošanai ar Ķīnas vai konkrēti Šanhajas iestādēm un uzņēmumiem.

Par Latvijas paviljona apmeklētāju skaitu precīzu ziņu nav – figurē dažādi skaitļi, sākot no viena līdz pusotram miljonam cilvēku. Vairāk nekā 90% no apmeklētājiem ir ķīnieši.

R. Stafeckis stāstījis: «Latvijas klātbūtne šeit ir mūsu pašapziņas jautājums. Taču nepietiek tikai ar to, ka mēs šeit esam. Paviljonu varējām izmantot kā resursu kultūras, biznesa un citu veidu sakaru dibināšanai. Latvija šīs iespējas neizmantoja. Citas valstis pasākumu plānus veidojušas jau pirms diviem gadiem un gādājušas, lai to paviljonos katru nedēļu notiktu kāds tematisks pasākums. Tiek darītas visneiedomājamākās lietas – sākot no speciāli rīkotiem bērnu invalīdu apmeklējumiem un bērnu zīmējumu konkursiem līdz pat arhitektu plenēriem, biznesa konferencēm, žurnālistu vizītēm.»

Latvijas Avīze piebilst, ka Latvijas valdība pat pusgadu pirms Expo atklāšanas vēl līdz galam nebija pārliecināta par to, vai dalību izstādē var atļauties.

Jāatgādina, ka Valsts Prezidents Valdis Zatlers Latvijas paviljonu iepriekš nodēvēja par veiksmes stāstu.